Jaunākie dati no OP Corporate Bank plc veiktās aptaujas liecina par pārliecinošu tendenci: Latvijas lielie un vidēja mēroga uzņēmumi nākamajā gadā negatavojas stagnēt, bet gan mērķtiecīgi investēt savā izaugsmē.
Šī apņēmība ir īpaši zīmīga pašreizējā globālajā situācijā, kurā ekonomiskā neparedzamība bieži liek uzņēmējiem ieņemt nogaidošu pozīciju. Tomēr vietējie tirgus spēlētāji izvēlas pretēju stratēģiju – stiprināt savas pozīcijas caur attīstību.
Statistiskie rādītāji ir daiļrunīgi: absolūtais vairākums jeb 85% aptaujāto uzņēmumu jau ir pieņēmuši lēmumu investēt, savukārt vēl 11% šādu iespēju nopietni apsver. Tikai neliela daļa – aptuveni 4% respondentu – norāda, ka tuvākajā laikā neplāno veikt nekādus būtiskus ieguldījumus. Šāda statistika apliecina Latvijas biznesa vides briedumu un spēju saskatīt izaugsmes iespējas pat mainīgos tirgus apstākļos.
Galvenie virzieni: Digitālā transformācija un procesu efektivitāte
Uzņēmumu prioritāšu augšgalā viennozīmīgi atrodas tehnoloģiskā modernizācija. Tas nav tikai modes kliedziens, bet gan eksistenciāls jautājums, lai saglabātu konkurētspēju. Aptauja izceļ divus galvenos virzienus:
Procesu optimizācija (71%): Uzņēmēji tiecas padarīt savu darbību “slaidāku” un efektīvāku, izskaužot liekas izmaksas un laika patēriņu.
IT infrastruktūra (69%): Investīcijas mūsdienīgos risinājumos ir pamats jebkurai tālākai attīstībai.
OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns uzsver, ka mākslīgais intelekts (MI) vairs nav nākotnes vīzija, bet gan šodienas nepieciešamība. To apstiprina arī globālās prognozes, piemēram, Gartner dati, kas paredz pasaules IT izdevumu pieaugumu par gandrīz 10%. Šis pieaugums primāri ir saistīts ar nepieciešamību pielāgoties MI laikmetam, kas prasa jaudīgāku un stabilāku infrastruktūru.
Cilvēkkapitāls kā stratēģisks resurss
Lai gan tehnoloģijas ir būtiskas, Latvijas uzņēmēji apzinās, ka bez kvalificētiem speciālistiem tās nedos gaidīto atdevi. Ņemot vērā saspringto situāciju darba tirgū un zemo bezdarba līmeni, cīņa par talantiem kļūst arvien sīvāka. Uzņēmumi plāno rīkoties trīs līmeņos:
Zināšanu pilnveide: 57% uzņēmumu palielinās budžetus darbinieku izglītošanai un jaunu prasmju apguvei.
Finansiālā motivācija: 43% uzņēmumu plāno pārskatīt un paaugstināt darba algas.
Lojalitātes veicināšana: 35% investēs papildu labumu grozos un motivācijas sistēmās.
Šāda pieeja saskan ar valsts kopējo stratēģiju, kur Ekonomikas ministrija plāno īpašas atbalsta programmas cilvēkkapitāla attīstībai, saprotot, ka darbinieku kvalifikācija ir tieši saistīta ar uzņēmuma un visas valsts produktivitāti.
Valsts loma un ekonomiskās izaugsmes prognozes
Valsts sektors 2026. gadā plāno sniegt būtisku atspērienu investīciju vides uzlabošanai. Ekonomikas ministrija ir rezervējusi vairāk nekā 18 miljonus eiro, lai palīdzētu uzņēmumiem apgūt jaunus eksporta tirgus un piesaistītu ārvalstu kapitālu. Ir izstrādāts skaidrs rīcības plāns, kura mērķis ir padarīt finanšu resursus pieejamākus uzņēmējiem.
Sagaidāms, ka 2026. gadā tieši šī sinerģija starp privātā sektora investīcijām, valsts atbalstu un eksporta aktivitāti nodrošinās stabilu ekonomikas augšupeju. Latvijas uzņēmēju demonstrētais optimisms un gatavība ieguldīt ilgtermiņā liecina par to, ka tie ir gatavi ne tikai izdzīvot, bet arī dominēt nākotnes tirgū, veiksmīgi integrējot jaunas tehnoloģijas un rūpējoties par savu darbinieku labbūti.
