“Mamma teica, lai neprecos ar sievieti, kurai ir bērns un viņai izrādījās taisnība” Mārtiņš atklāti dalās ar piedzīvoto (1)

Durvis aizvērās tik pat klusu kā viņi aizgāja. Tukšajā, svešajā dzīvoklī gaisā vēl virmoja viņas smaržu mākonis un mana pilnīgā bezspēcība.

 

Sausais un rūgtais atlikums

Jau pēc nedēļas manā pastkastītē iekrita oficiāli dokumenti: Madara pieprasīja mantas dalīšanu — viņa gribēja pusi no mana vienistabas dzīvokļa, ko es biju iegādājies vēl ilgi pirms mūsu tikšanās, kompensāciju par mūsu kopīgo auto, kura pirmo iemaksu veicu tikai es, un… līdzekļus Roberta uzturēšanai līdz pat pilngadībai.

Mans jurists, nopūšoties, paskaidroja skaudro patiesību: mūsdienu likumdošana tiešām var nostāties viņas pusē, ja viņa pierādīs, ka esmu ilgstoši un pilnībā uzturējis, faktiski uzņemoties tēva lomu… Es sēdēju uz soliņa parkā pretī tiesas namam un ar trīcošām rokām zvanīju mammai:

— Mamm… piedod man. Tev bija taisnība par katru vārdu.

— Mārtiņ, dēls, dzīves pieredzi nevar ieliet ar karoti mutē, tā ir jānopelna pašam. Bet nekas, tu esi jauns un stiprs. Galvenais — neaizmirsti šo mācību.

Un es tiešām izdarīju secinājumus. Es nekādā gadījumā neapgalvoju, ka visas sievietes ar “pūru” ir manipulatori vai problēmu avoti. Taču laulība ir kā divu sarežģītu mehānismu sazobe. Ja viens no tiem jau ir pamatīgi saliekts un saēsts no iepriekšējām drāmām, tur ir gandrīz neiespējami ievietot jaunu, veselu detaļu, nesalaužot to. Es mēģināju kļūt par varoni svešā stāstā, bet rezultātā gandrīz pazaudēju savējo.

Šobrīd esmu spiests pārdot savu automašīnu, lai segtu tiesu izdevumus un visas viņas pretenzijas. Iespējams, pēc šī procesa man vairs nepaliks pāri gandrīz nekas materiāls. Tomēr man ir ieguvums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu: pirms tu kādam sniedz palīdzīgu roku, lai izvilktu viņu no dubļiem, pārliecinies, ka tevi neizmanto tikai kā buksēšanas trosi, lai no purva dabūtu ārā kādu “svešu princi”.

Stāsts māca, ka emocionāli un finansiāli jautājumi ir jāatrunā “krastā” (pirms laulībām). Mārtiņš uzņēmās finansiālās saistības, kas radīja precedentu un vēlāk kļuva pret viņu pašu. Atziņa: labestība bez robežām bieži vien noved pie tā, ka tevi sāk izmantot. Nav iespējams uzbūvēt veselīgu nākotni uz neiztīrītiem pagātnes drupu pamatiem. Palīdzēt otram ir cildeni, taču nedrīkst pieļaut, ka palīdzības sniegšana kļūst par savas dzīves, resursu un sirdsmiera zaudēšanu cilvēkiem, kuri paši nevēlas uzņemties atbildību par savu dzīvi.

Kā vīrietis vīrietim teikšu pavisam vienkārši: vienmēr ieklausieties tajos, kuri jūs mīl no visas sirds un bez nosacījumiem. Viņu brīdinājumi dažreiz neciešami griež ausīs un aizskar pašcieņu, bet tieši tie visbiežāk izglābj jūsu dzīvi no pilnīgas katastrofas.

5 1 balso
Raksta vērtējums
1 Komentārs
Viedokļi pie teksta
Skatīt visus komentārus
Andris
Andris
20 dienas pirms

Tur jau sieviete vienkārši mantkārīga. Ja cienītu sevi nekad tā neizdarītu. Nu tas ir neizkāstu