Mana brīvība un miers kā lielākā vērtība
Šobrīd mana dzīve ir sakārtota un paredzama labā nozīmē. Pēc visu rēķinu un kredīta apmaksas man pāri paliek ievērojama summa, ko es varu ieguldīt savā izaugsmē vai hobijos. Es eju uz trenažieru zāli tad, kad man ir iedvesma, nevis tad, kad kāds man ir “atvēlējis stundiņu brīva laika”.
Es guļu tik ilgi, cik man nepieciešams – mani neviens nemodina ar brēcieniem vai prasībām. Es eju uz bāriem ar saviem domubiedriem, un man nav jāatskaitās par katru pavadīto stundu vai nopirkto tehnikas vienību.
Man ir resursi, man ir laiks un, pats galvenais, man ir iekšējs miers. Tomēr es redzu, ka gandrīz visas meitenes, ar kurām iepazīstos, jau pēc pāris mēnešu tikšanās sāk virzīt sarunu par “kopīgu nākotni” un laulībām.
Ko es saņemtu pretī šim darījumam
Es mēģinu saskatīt, kāda būtu mana pievienotā vērtība šādās attiecībās, bet pagaidām redzu tikai prasību sarakstu. Viena meitene man nesen pavisam atklāti paziņoja, ka viņa labprātāk nestrādātu algotu darbu, bet nodarbotos ar “pašizaugsmi”, kamēr es rūpētos par visām izmaksām.
Cita sūdzējās, ka mans dzīvoklis Liepājā esot par šauru, un mums vajadzētu skatīties uz māju kaut kur Grobiņas vai Nīcas virzienā, kas nozīmētu vēl lielāku kredītu un sastrēgumus katru rītu.
Es neredzu nevienu loģisku iemeslu, kāpēc man brīvprātīgi būtu jāuzņemas šādas saistības, ja pretī es nesaņemu līdzvērtīgu partnerību. Mans tēvs, kurš ar mammu ir kopā jau desmitgadēm, man teica: “Mūsu laikā mēs visu cēlām kopā.
Mamma strādāja tikpat daudz cik es, un mēs bijām kā viena komanda.” Mūsdienās daudzas meitenes vairs negrib būt komanda – viņas grib būt klienti, kurus vīrietim jāmēģina apmierināt un uzturēt.
Kamēr es neredzēšu sievieti, kura ir patstāvīga, kura nāk ar savu pienesumu attiecībās un neuzskata manu maku par savu personīgo resursu, es izvēlos palikt viens.
Mana brīvība, mans miers un mana nauda pieder tikai man, un šobrīd es par šādu izvēli ne mirkli nenožēloju.
Vīrieši, kuri ir laulībā un jūtas tiešām pacilāti – sakiet godīgi, vai tiešām tas ir tā vērts? Sievietes, ko jūs esat gatavas dot vīrietim, kuram jau pašam viss ir un kurš nevēlas kļūt par kārtējo nogurušo “Žani”?
Padalieties ar savu pieredzi, jo varbūt tieši jūsu stāsts palīdzēs kādam citam izlemt, kurā virzienā stūrēt savu dzīvi.
Circenītis vasariņu nodziedāja,nospēlēja-apskatīties nepaspēja…kad jau vecums un palicis nekam nevajadzīgs.