Tagad, kad marta vakars Daugavpilī jau bija kļuvis tumšs un ielu apgaismojums atspīdēja peļķēs, Sergejs atgriezās savās mājās. Viņš uzlika tējkannu un apsēdās pie loga. Viņš zināja, ka daudzi paziņas viņu varētu nesaprast un uzskatīt par pārāk praktisku cilvēku, kuram materiālā drošība ir svarīgāka par jūtām.
Bet Sergejs savā dzīvē bija iemācījies vienu svarīgu lietu: ilgtermiņa attiecības ir grūti veidot, ja vienam no partneriem nav nekāda pamata zem kājām.
— Cilvēki bieži jauc piesardzību ar mantkārību, — viņš domāja. — Es neprasu, lai sievietei pieder liels īpašums. Es tikai gribu redzēt, ka viņa apzinās realitāti. Ka viņa nav pavadījusi savus labākos gadus, tērējot visu tikai šodienai un cerot, ka rīt viss atrisināsies pats no sevis.
Sergejs atceras kādu paziņu, kurš iepazinās ar sievieti bez sava mājokļa. Viņi sāka dzīvot kopā, sieviete pārvācās pie viņa. Pēc kāda laika viņi saprata, ka raksturi tomēr nesader un kopdzīve neizdodas. Bet situācija kļuva sarežģīta – sievietei nebija kur iet, jo viņai nebija nekādu uzkrājumu un sava stūra. Viņi turpināja dzīvot kopā kā svešinieki, radot viens otram neērtības, jo sadzīves bezizeja bija stiprāka par vēlmi šķirties.
Gala atziņa: Ko patiesībā meklē Sergejs?
Šī pieredze Sergeju bija darījusi tālredzīgu. Viņš saprata, ka savs mājoklis nav tikai kvadrātmetri – tas ir rādītājs tam, kā cilvēks attiecas pret savu dzīvi. Tas liecina par disciplīnu un spēju veidot stabilitāti.
— Es meklēju sievieti, kura ir patstāvīga, — Sergejs rezumē. — Kura nevis tikai dzīvo mirklim, bet mērķtiecīgi veido savu rītdienu. Jo tikai divi neatkarīgi cilvēki var izveidot patiesi veselīgas attiecības, kurās neviens nevienu neizmanto kā drošības spilvenu.
Viņš zināja, ka varbūt viņam būs vēl daudz vakaru vienatnē. Bet viņam tas šķita pareizāk nekā ielaist savā dzīvē cilvēku, kura dzīves uztvere krasi atšķiras. Sergejs nebaidījās no vientulības – viņš baidījās no nesaskaņām, ko var radīt dažāda attieksme pret atbildību.
Pavasaris Daugavpilī tikko sākās, naktis vēl bija vēsas, bet Sergejs bija mierā ar sevi un savu lēmumu. Viņš ticēja, ka kaut kur ir sieviete, kura arī šovakar dzer tēju savā dzīvoklī un domā līdzīgi. Un, kad viņi satiksies, viņiem nebūs jārisina sadzīves problēmas – viņi varēs vienkārši baudīt kopā pavadīto laiku.
