«Kas par mīlestību pēc 50? Tā nav nopietni! Šajā vecumā jākoncentrējas uz ģimeni un dārza darbiem.» Šādi komentāri bieži parādās manā kanālā. Tas ir skumji, jo tādi viedokļi var liegt cilvēkiem izbaudīt laimi dzīves vēlākajos posmos.
Gribu dalīties ar skaistu mīlas stāstu, kas var iepriecināt un dot cerību tiem, kas netic mīlestībai pēc 50 un 60 gadiem.
Sirsnīgs stāsts no kādas sekotājas, kas iedvesmo un uzrunā
Retāk gadās, ka mani pārņem sajūsma par komentāros stāstītajiem notikumiem. Parasti es fokusējos uz psiholoģisko analīzi, izceļot maldus un ierobežojumus. Šoreiz vēlos dalīties ar savu aizrautību.
Man ir 60 gadi, viņam — 49. Iemīlējāmies pagājušajā vasarā laukos, spēlējot galda tenisu, un kopš tā laika esam gandrīz nepārtraukti kopā. Viņš arī spēlē datoru spēli «Dota». Mana 26 gadus vecā meita teica: «Mamma, tu — un Dota? Tas taču nesader!» Bet man patīk vērot, kā viņš spēlē. Jūlijā plānojam doties pie viņa uz viņa māju Latgalē, man pašai ir māja pie Rīgas. Abi braucam ar mašīnām un plānojam kopīgus ceļojumus. No pieredzes spriežot, viņš pat šķiet vecāks par mani. Esmu atraitne jau 9 gadus, biju precējusies 22 gadus. Viņš ir atraitnis 7 gadus pēc trešās laulības, ir pieaugušs dēls. Kas viņu pievilka? Aktīvs dzīvesveids, laba forma, starojošas acis, zināšanas svešvalodās un kopīgas atmiņas no padomju bērnības. Mēs abi mīlam dabu un vienkāršas dzīves prieku. Viņš man piedāvāja apprecēties, es nesteidzos, bet domāju, ka viss ir iespējams un vecums nav šķērslis. Attiecībā uz tuvību viss ir labi — manas reakcijas nav zudušas, un viņš ir ļoti uzmanīgs un maigs.
Cik daudz patiesuma un siltuma šajā stāstā! Teksts no sākuma līdz beigām ir piepildīts ar enerģiju, dzīvesspēku un dzīves mīlestību.
Kā saglabāt mīlestību arī pēc 60 gadiem
Ja jums ir interese atklāt šī iedvesmojošā stāsta būtību, tad tā ir – būt daudzpusīgai personībai ar dažādām interesēm.
Pievērsiet uzmanību:
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
