Un pēkšņi es dzirdēju dēla topošā sievastēva balsi:
-Bet ja bērns nebūs līdzīgs ne Sofijai, ne Markam? Ja Marks sāks aizdomāties par apmānu? Tamāra, tā nedrīkst!
– Saproti, mums vajag izdarīt tā, lai Marks ar Sofiju apprecas. Pēc tam lai notiek, kas notiks. Sofija un Marks viens otru mīl. Jā, mūsu meita pieļāva kļūdu, bet nedrīkst, lai tā izpostītu viņas dzīvi.
Kolīdz es izdzirdēju šo sarunu, man tūlīt no galvas izlidoja visi jautājumi, kurus es gribēju apspriest, un es aizgāju mājās.
Kā noskaidrojās, topošie radi redzēja, kā es aizeju no viņu teritorijas. Viņi saprata, ka esmu dzirdējusi sarunu. Vakarā Tamāra atnāca pie manis un sāka piedāvāt naudu par klusēšanu.
-Ludmila, tu taču redzi, ka mūsu bērniem ir mīlestība. Apprecēsies, audzinās mazuli, bet pēc tam būs vēl viens kopīgs.
Pēc šiem vārdiem viņa nolika uz galda 20 tūkstošus dolāru un pasniedza tos man. Jā, man nav attaisnojuma, bet es paņēmu šo naudu. Mēs sarīkojām bērniem greznas kāzas, izdarījām remontu vecvecāku mājā, lai jaunais pāris varētu tur dzīvot.
Tāpat man ir jaunāks bērns, kurš ir smagi slims. Viņam ir nepieciešama nauda ārstēšanai. Tāpēc, kad man piedāvāja naudu, es nevarēju no tās atteikties.
Lasi arī: Salāti “Kaija” tos var gatavot kaut vai katru dienu un tie nekad neapniks
Savam vīram es sacīju, ka naudu man atsūtīja māsa, kura dzīvo Spānijā. Es nenožēloju par savu rīcību. Nezinu kā tā sanāca, ka Sofija palika stāvoklī no cita, bet šo bērnu es mīlēšu ne mazāk kā savus īstos mazbērnus.
Vēl vairāk, lielāko naudas daļu es ieguldīju, lai topošajai ģimenei radītu komfortablus dzīves apstākļus. Es ceru, ka mans dēls nekad par to neuzzinās un būs laimīgs tēvs un vīrs.
[…] Mana dēla kāzu priekšvakarā nejauši uzzināju savu topošo radu noslēpumu, man nācās iet pre… […]
Traki gan