– Ak, vienkārši lieliski! – Liene apmierināti atbildēja. — Visi piedzērās, dziedāja un dejoja. Un viens jauns puisis no pārdošanas nodaļas nemaz nepameta visu vakaru mani! Mana sirds sāka dauzīties.
– Un ko? — es jautāju. — Vai tu ar viņu runāji vai ko vairāk? – Tagad tas ir noslēpums! – viņa iesmējās. Tad, ieraudzījusi manu seju, viņa piebilda: – Ak, tur nekā tāda nebija, nomierinies. Es viņai ticēju. Bet otrajā dienā pēc korporatīvās ballītes man piezvanīja priekšnieks.
“Anna, mums jāparunā par jūsu uzvedību korporatīvajā ballītē,” viņš teica. – Vai vēlaties man paskaidrot, kas tas bija?
Es noriju siekalas. Es zināju, ka Liene kaut ko slēpj. – Par ko tu runā? – uzmanīgi jautāju.
“Anna, visi redzēja un dzirdēja visu,” viņš stingri sacīja. – Kā pavadījāt laiku ar Danielu no pārdošanas nodaļas? Dzirdētais man aizrāvās elpa. Es gribēju teikt, ka tas nebiju es, bet gan Liene, bet es nevarēju.
“Saprotiet, jūs strādājat lielā uzņēmumā,” boss turpināja. — Svarīgi ir uzņemties atbildīgāku attieksmi pret savu reputāciju. Vairāk parunāsim pēc brīvdienām. Viņš nolika klausuli un es skrēju pie māsas.
– Liene, ko tu esi izdarījusi! Tu pārgulēji ar Danielu?! Vai tu esi sajukusi prātā?! — es kliedzu. — Vai tu vispār saproti, kā tu mani nodevi?
Lasi vēl: Pašā dzīves briedumā aizsaulē devies izcils aktieris – tas notika šonedēļ
– Ak, kas par vainu? — viņa paraustīja plecus. – Tas ir korporatīvs pasākums, tur visi to dara. Redzēsi, kad atnāksi uz darbu, šis stāsts jau būs aizmirsts.
“Viņi neaizmirsīs, Liene,” es teicu. — Visi zina, ka man ir vīrs un bērni. Un tu iznīcināji manu reputāciju un karjeru. Jebkurā gadījumā, pirms es dodos uz darbu, man ir jāizdomā, kā attaisnoties savam priekšniekam. Domāju, ja teikšu, ka tā nebiju es, tad izskatīsies vēl sliktāk, jo izrādās, ka es viņu piekrāpu. Un, ja es neko nedarīšu, es neredzēšu karjeras izaugsmi.
