Mēs ar Annu bijām kopā Annas jaunajā mājvietā – kopmītnē. Es pamanīju, ka viņas istabas stūrī stāv miskastes spainis, pilns ar dīvainiem iepakojumiem. Es nolēmu to iznest, lai palīdzētu, bet, ielūkojoties iekšā.
Spaiņa dibens bija noklāts ar daudzu dažādu uzkodu – cepumu, čipsu un vafeļu – iepakojumiem. Tie visi bija lēti saldumi un uzkodas. Blakus šim juceklim es ieraudzīju tukšas tablešu paciņas. Es izvilku vienu, un tur bija rakstīts, ka tās ir zāles pret sliktu pašsajūtu vēderā. Es skatījos uz to, un manas domas apstājās. Es pacēlu acis uz Annu.
Viņa stāvēja pie sienas, aizsegusi seju ar rokām. Viņa neizteica ne vārda, bet bija acīmredzami satraukta.
Tajā sekundē es sāku saprast, kas notiek: kāpēc viņas seja bija pietūkusi, acis sarkanas, un kāpēc viņa izvairījās no maniem mājās gatavotajiem pīrāgiem. Mana meita, mana gudriniece, bija nonākusi nepatikšanās, kas saistītas ar viņas sajūtām par sevi un ēšanu. To, ko es tajā brīdī pārdzīvoju, bija grūti aprakstīt. Tās nebija tikai bailes, bet arī dziļas skumjas par to, ka viņa ir viena.
Pieaugušo dzīve
Mana meitas pieredze nav unikāla. Tūkstošiem jaunu cilvēku, dodoties prom no mājām uz jaunu, pieaugušo dzīvi, saskaras ar milzīgu grūtību svaru.
Mēs, vecāki, bieži redzam tikai ārējo pusi: iestāšanos universitātē, lepnumu, pārliecību, ka “viss ir labi”. Mēs neredzam iekšpusi – kolosālu emocionālo slodzi un stresu. Psihologi to sauc par “adaptācijas stresu”. Vakardienas bērns, kurš bija mīlestības un rūpju ieskauts, pēkšņi nonāk pasaulē, kurā viņam pašam viss ir jārisina.
Sadzīviskās Problēmas: Gatavošana, veļas mazgāšana, budžeta plānošana – lietas, ko viņš nekad nav darījis.
Akadēmiskā Slodze: Mācīšanās apjoms un temps, kas ir daudzkārt augstāks nekā skolā.
Jauna Vide: Nepieciešamība veidot jaunas sociālās saites, meklēt draugus un atkal pierādīt sevi.
Vientulība: Milzīga, skaudra vientulība kopmītnes istabā vakaros, kad visi ir aizņemti ar savām lietām.
Kad viss apkārt šķiet nekontrolējams – mācības, attiecības, ikdienas dzīve, mūsu prāts sāk meklēt kaut ko, ko varētu kontrolēt. Un visvieglāk ir kontrolēt savu ķermeni un to, ko liekam tajā. Tas ir mēģinājums atgūt varu pār haosu.
Zīmes, ko nevajag palaist garam
Atskatoties atpakaļ, es saprotu, ka palaidu garām arī citas, acīmredzamas, bet viltīgas pazīmes:
Sociālā Izolācija: Anna pārtrauca stāstīt par jaunajiem draugiem. Cilvēki, kuriem ir grūtības ar ēšanu, bieži izvairās no mielastiem un kopīgām maltītēm, jo baidās zaudēt kontroli.
Nogurums un Garastāvokļa Maiņas: Viņa bija pārmaiņus apātiska. Tas var būt saistīts ar to, ka ķermenim trūkst vajadzīgo vielu, kas ietekmē pašsajūtu.
Es apsēdos viņai blakus uz gultas, nezinot, ko teikt. Es vienkārši viņu apskāvu – viņa bija auksta kā ledus.
— Anna, – es nočukstēju. – Es tevi mīlu. Lai kas notiktu, es tevi mīlu. Bet tas… Es tev palīdzēšu atrast ceļu.
Mīlestība un Atbalsts
Vissvarīgākais, ko es sapratu tajā brīdī: nedrīkst apsūdzēt. Nedrīkst teikt: “Kā tu varēji tā darīt?” vai “Vienkārši pārtrauc to!” Tas nestrādā, jo šīs grūtības nav loģiskas izvēles jautājums. Bet patiesībā viņam ir nepieciešama beznosacījumu pieņemšana.
Mēs runājām gandrīz visu nakti. Anna bija emocionāla, bet atklāta. Viņa stāstīja par to, cik ļoti vientuļa jūtas, kā baidās neattaisnot manas cerības un kā jūtas kā “neviens” salīdzinājumā ar citiem, veiksmīgākiem kursabiedriem.
Es neaizbraucu nākamajā dienā. Es paliku. Mēs abas devāmies uz atbalsta centru. Pēc tam es atradu speciālistu, kurš palīdzēja Annai tikt galā ar šīm grūtībām.
Jauns Sākums
Tagad ir pagājuši gandrīz divi gadi. Anna pabeidz otro kursu. Viņai ir parādījušies īsti draugi, un viņa vairs neslēpj savu miskastes spaini. Viņas acīs ir atkal parādījies miers.
Es rakstu to nevis, lai jūs nobiedētu, bet gan lai lūgtu: klausieties savos bērnos, pat ja viņi ir tālu prom.
Klausieties nevis tikai vārdus, bet intonācijas, ticiet savai intuīcijai. Ja jūsu vecāka sirds kliedz par trauksmi – tā nav pārmērīga uztraukšanās. Tas ir iemesls rīkoties. Apsēsties mašīnā un braukt, pat bez brīdinājuma, lai vienkārši būtu klāt. Mīlestība un klātbūtne ir visspēcīgākais, ko vecāki var piedāvāt. Vienkārši esiet tur.
