Mana paziņa no Francijas, Cecīlija, bija nepatīkami sašutusi, kad uzzināja, ko latviešu sievietes atļaujas darīt savās mājās

10. Pikniks ir pikniks

Latviešu klasika: izklāj parkā trīsvietīgu segu, paņem termosu ar tēju, sviestmaizes ar desu un trīs veidu salātus, lai pārliecinātos, ka visiem pietiks. Franču versija: bagete, siers un vīna pudele diviem. Galvenais ir minimāls troksnis un atkritumi. Mūsu “lauka galds” eiropiešiem šķiet kā Luculla mielasts, un grādīgo dzērienu ienešana publiskā vietā, piemēram, Vācijā, var būt pilnībā aizliegta ar vietējiem noteikumiem.

11. Punktualitāte

Latvijā frāze “Es eju, būšu tur pēc 10 minūtēm” bieži vien nozīmē, ka kāds tikko sāk meklēt savas atslēgas. Sabiedrība ir toleranta pret kavēšanos. Vācijā, Šveicē vai Dānijā kavēšanās uz sanāksmi tiek uztverta kā necieņas izrādīšana: vilciens, kas paredzēts plkst. 12:04, atiet plkst. 12:04, un neviens jūs negaida uz platformas. Kolēģi nepārvietos sanāksmi, un profesors vienkārši aizvērs auditorijas durvis. Latviešu temperamentam ir jāiemācās ierasties “laikā”, nevis uz platformas.

12. Vai mēs lielāmies vai esam sliktā pozīcijā

Pēcpadomju paradigmā pārāk grandiozi sasniegumu stāsti tiek pielīdzināti lielībai: “lēna un vienmērīga rīcība uzvar sacīkstēs” vai “laime mīl klusumu”. Eiropā, īpaši angliski runājošās valstīs, spēja īsi un spilgti paskaidrot, kāpēc esi lielisks, ir daļa no profesionālās etiķetes. Darba intervijās, tīklošanās pasākumos un pat dzimšanas dienas tostos ir nepieciešama runa, piemēram, “Es pabeidzu projektu un tik daudz ietaupīju uzņēmumam.” Latvietis, kas pieradis pie pieticības, riskē palikt “tas klusais”, kamēr kolēģi saņem prēmijas par labi pasniegtu rezultātu.

13. Robežu ievērošana

Ja mūsu kaimiņš otrā pusē lūdz urbi, mēs to viņam iedosim un palīdzēsim piekārt plauktu. Nīderlandē vai Austrijā sociālā palīdzība ir formalizēta: brīvprātīgā darba stundas tiek plānotas caur pašvaldību, un personīgs lūgums “aizņemties skrūvgriezi” tiek uztverts piesardzīgi — iespējams, tas ir privātuma pārkāpums. Eiropietis labāk piezvanītu algotam remontstrādniekam, nekā traucētu savus paziņas. Latviešu kolektīvisms šeit ir šaurs: jāievēro robeža “netraucēt, ja vien netiek lūgts”, pretējā gadījumā riskē tikt uzskatīts par uzmācīgu.

VIDEO:

Lasi vēl: Ko Latvijā nedrīkst darīt un nedrīkst likt uz daudzdzīvokļu māju balkoniem – var pienākties pat sods

14. Noteikumi ir svarīgāki par draudzību

Latvieši ir pieraduši vienoties: “Ivar, būsim kaimiņi!” Skandināvijā, Beniluksa valstīs vai Vācijā likums ir svarīgāks par personīgo līdzjūtību, pat starp labiem draugiem. Ja novietosiet automašīnu invalīdu vietā, draugs bez sirdsapziņas pārmetumiem izsauks likumsargus: tā tiek uzturēts kopējais labums. Kontrasts var būt mulsinošs: latviešu loģika uzskata, ka draudzība ir svarīgāka par noteikumiem, savukārt Eiropas loģika uzskata, ka noteikumi atbalsta draudzību.

15. Mazāk dārza dobju – vairāk pieredzes

Latviešiem lauku māja ir sinonīms vasarai, dārza dobēm, pirtīm un grilēšanai; atgriezties uz trim mēnešiem laukos ir pilnīgi normāli. Eiropā otrs īpašums ir reta greznība, un atvaļinājumi tiek sadalīti īsos braucienos ar automašīnu vai lidojumos ar zemo cenu aviokompānijām: turp piektdien, atpakaļ svētdien. Robežu neesamība ES padara nedēļas nogali citā valstī tikpat ikdienišķu kā ceļojumu uz citu apgabalu. Tas ir neparasti mūsu vasarnīcu mentalitātei: kāpēc maksāt par mazu viesnīcu Neapolē, ja var uzart 600 kvadrātmetrus kāpostu? Tomēr eiropietis to redz citādi: mazāk dārza dobju – vairāk pieredzes.

Sācies Merkura retrogrāda periods: kā tas ietekmē katru zodiaka zīmi