Mana vecmāmiņa pēc iestādīšanas ziemas ķiplokus ar kaut ko aplaista, izrādās tas ir ļoti noderīgi

Pavisam nesen mēs ar vecmāmiņu beidzot iestādījām ziemas ķiplokus. Šoruden laikapstākļi ir ļoti mainīgi: tikko iestādījām – un uzreiz parādījās saule

Kā par spīti – diena saulaina, sausa, silta un mierīga! Bet nekas, lai nu tagad silda citām darīšanām. Ja jūs vēl neesat paspējuši – neuztraucieties. Galvenais ir iestādīt līdz lielajam salam, tad raža būs stipra un veselīga. Šo rakstu atsūtīja viena no mūsu pastāvīgajām lasītājām.

🌱 Kā mēs ar vecmāmiņu gatavojam dobi ziemas ķiplokiem

Vecmāmiņa ir vecās skolas cilvēks. Viņa visu dara rūpīgi, nesteidzoties.

— Zeme visu jūt, — viņa saka. — Kā tu pret to attiecies, tā arī tā tev atmaksās.

Dobi ķiplokiem sākam gatavot iepriekš: irdinām augsni, pievienojam smiltis, lai zeme būtu vieglāka, beram pelnus, lai mazinātu skābumu un piebarotu zemi.

Kamēr vēl bija silts, es pēc vecmāmiņas padoma pievienoju trihodermu — augsnes ielabošanai. Ja to dara vēlā rudenī, tam vairs nav jēgas: aukstumā tā vairs “nestrādā”. Tad labāk atstāt uz pavasari.

📏 Vecmāmiņas paņēmiens — kā izveidot ideālas bedrītes

Ja jūs domājat, ka ķiploku stādīšanai vajadzīgs dārgs instruments — jūs vienkārši neesat redzējuši manu vecmāmiņu darbībā. Viņa paņēma vecu lāpstas kātu, pie gala pienagloja līsti 13 cm garumā, un no paša gala līdz tai — 7 cm.

— Lūk tev, mazmeitiņ, šablons, — viņa saka. — Vienkārši, taisni un ērti!

Rezultātā bedrītes sanāk glītas: dziļums — 7 cm, attālums starp tām — 13 cm. Ja daiviņas mazas, taisām nedaudz seklāk. Vienkārši, ātri un uzticami.

🧄 Ķiploku sagatavošana stādīšanai

Tālāk — darbs ar pašiem ķiplokiem. Vecmāmiņa mīl vecos paņēmienus, bet arī jaunumiem nav pretī:

— Agrāk glābāmies ar kālija permanganātu, — viņa saka, — bet tagad ir arī fitosporīns, izmanto to.

Daiviņas var izmērcēt kālija permanganāta vai fitosporīna šķīdumā, citi izmanto sālsūdeni — tas jau ir gaumes jautājums. Galvenais, lai stādāmais materiāls būtu tīrs un veselīgs.

🌾 Pelni, smiltis un nedaudz vecmāmiņas gudrības

Bedrīšu apakšā var iekaisīt maisījumu no pelniem un smiltīm — pa tējkarotei. Tas ir gan mēslojums, gan aizsardzība pret puvi. Bet vecmāmiņa dara savādāk:

— Es visu pievienošu uzreiz, kad irdinu, — viņa saka. — Zeme pati visu samaisīs, ne sliktāk kā ar kapli!

Pirms stādīšanas bedrītes vajag apliet — var vienkārši ar tīru ūdeni vai ar vāju kālija permanganāta šķīdumu. Pēc tam var droši stādīt ķiplokus — kā pienākas.

🌿 Ķiploku stādīšana — kā ģimenes rituāls

Kad pienāk stādīšanas laiks, mums viss notiek pēc kārtas. Vecmāmiņa uzmanīgi liek daiviņas bedrītēs, bet es tās pasniedzu no groziņa. Darbs rit raiti, ar sarunām un jokiem. Tad mēs apberam dobi ar zemi, nolīdzinām — un viss padarīts! Es devos tālāk — apgriezt jāņogas un ērkšķogas. Bet vecmāmiņa palika pie dobes — kaut ko tur vēl darbojās…

VIDEO:

🌾 “Laistīšana” ar smiltīm — vecmāmiņas jaunums

Pēc pāris minūtēm skatos — vecmāmiņa stāv pie dobes ar lejkannu un kaut ko ļoti centīgi “laista”! Un tā, it kā priekšā būtu karstums un ķiploki tik ļoti ilgotos pēc ūdens rudenī. Eju tuvāk un nesaprotu: no lejkannas tek kaut kas duļķains, gandrīz rūsains. Domāju — nu gan viss, sabojājusi ūdeni vai atnesusi no šķūņa kaut ko nepareizu. Jau biju gatava ko teikt:

— Vecmāmiņ, nu kāpēc? Mēs taču tikko iestādījām!

Bet viņa, smejoties:

— Es jau nelaistu ar ūdeni, bet ar smiltīm!

Izrādās, vecmāmiņa noņēmusi uzgali, iebērusi lejkannā sausas smiltis un “laista” ar tām ķiplokus. Smiltiņas vienmērīgi klājas, kā zeltains puteklis pa zemi. Mēs toreiz abas sirsnīgi pasmējāmies. Un, galvenais, — ideja perfekta! Nav jāstiepj ne spainis, ne lāpsta.

Lasi vēl: Es sajaucu kefīru, olas un miltus, ieleju mīklu pannā, virsū uzlieku jebkuru pildījumu, tas izrādās ļoti garšīgi

🌾 Kāpēc vajag slavēt, nevis rāt

Sākumā gribēju sašust, bet vecmāmiņa visu izskaidroja. Ķiplokiem ļoti svarīgi, lai augsne būtu irdena. Blīvā zemē daiviņas bieži sapūst, īpaši, ja rudens ir mitrs. Bet smiltis padara augsni gaisīgu, palīdz mitrumam vienmērīgi iesūkties, neļauj ķiplokiem “izsust”.

Turklāt ziemā smiltis pakāpeniski nolaižas dziļāk kopā ar kūstošo sniegu, un zeme kļūst mīkstāka. Tātad viņas “laistīšana” — īsta svētība!
Un vienkārši skaisti.

❄️ Ko darīt, ja ziema iestājas agri

Vecmāmiņa vienmēr visu dara ar rezervi.

— Labāk nosegt, nekā pēc tam nožēlot, — viņa saka.

Ja sals pienāk pirms sniega, viņa vienmēr pārklāj dobi ar mulču: sausām lapām, zāli, vai plānu salmu kārtu. Tas palīdz saglabāt stādījumus, ja ķiploki pēkšņi nolemj “pamosties” pārāk agri. Zem mulčas tiem ir silti un ērti.

Lasi vēl: Ko nedrīkst darīt baznīcā – noteikti neatbildiet uz šiem jautājumiem

🌿 Gudrība, pārbaudīta laikā

Tā nu sanāca — gribēju vecmāmiņu rāt, bet nācās slavēt! Kopš tā laika vienmēr atceros to dienu, kad viņa stāvēja ar lejkannu, un no tās bēra nevis ūdeni, bet zeltainas smiltis. Raža tad bija brīnišķīga — ķiploki lieli, tīri, stingri, bez ne mazākās puves. Un vecmāmiņa, protams, smaidīja:

— Redzi, mazmeitiņ, nebija jau velti, ka “laistīju”!

🌻 Secinājums

Ja jums ir smaga augsne — noteikti pievienojiet smiltis. Vai nu rakšanas laikā, vai “no lejkannas”, kā to dara mana vecmāmiņa. Un nebaidieties no vienkāršiem risinājumiem — bieži tieši tie sniedz vislabāko rezultātu. Vai jūs jau esat iestādījuši savus ziemas ķiplokus?
Pastāstiet, kādus paņēmienus jums nodevusi jūsu vecmāmiņa — viņām parasti viss ir ģeniāli un vienkārši!