Vistas zupa ir viens no tiem ēdieniem, kas garšo gandrīz ikvienam. Katrā mājā to gatavo nedaudz citādi, pievienojot savas iecienītākās sastāvdaļas un garšvielas.
Īpaši aktuālas šīs zupas kļūst tad, kad laiks aiz loga kļūst vēsāks un gribas kaut ko sildošu un spēcinošu.
Kā vistas zupu gatavo citur pasaulē?
Interesanti vērot, cik dažādas var būt versijas vienam un tam pašam pamatēdienam. Piemēram, Ķīnā vistas zupai bieži pievieno svaigu ingveru un pat žeņšeņu.
Viņi tic, ka šāda kombinācija palīdz ķermenim ātrāk atgūties un sniedz papildus enerģiju.
Japānā zupas garšu padara intensīvāku ar sojas mērci un jūras aļģēm, kas piešķir ēdienam raksturīgo “umami” garšu. Savukārt Taizemē vistas zupa pārvēršas par kaut ko eksotisku – tur tai pievieno kokosriekstu pienu, citronzāli un aso čili piparu.
Rezultāts ir ļoti aromātisks un pikants. Taču šodien es dalīšos ar recepti, kas ir tuvāka mūsu klasiskajai garšai, bet ar pāris knifiem, kas to padara īpaši gardu.
Svarīgākais solis – gaļas un dārzeņu apcepšana
Lielākā daļa cilvēku vistas zupu sāk gatavot, vienkārši vārot gaļu ūdenī. Es daru citādi. Vispirms katlā, kurā vārīšu zupu, izkausēju nedaudz sviesta un pieleju nedaudz eļļas. Tajā apcepu smalki sagrieztu sīpolu, līdz tas kļūst mīksts.
Tad pievienoju vistas gaļu (labāk izmantot šķiņķīšus, jo tie ir sulīgāki), ko esmu atdalījusi no kauliem. Gaļu apcepu kopā ar sīpoliem, pievienojot sāli un nedaudz kurkumas.
Kurkuma šeit ir ļoti svarīga – tā ne tikai piešķir patīkamu aromātu, bet arī nokrāso zupu skaisti zeltainā tonī.
Precīzas sastāvdaļas un to daudzumus jūs atradīsiet raksta pašās beigās.
Dārzeņu pievienošana un vārīšana
Kad gaļa ir apcepusies apmēram piecas minūtes, es pievienoju rīvētus burkānus. Tie zupai dod saldumu. Pēc brīža pievienoju arī smalki sagrieztu saldo papriku. Paprika zupai piešķir svaigumu un vasarīgu smaržu.
Visu vēl nedaudz apcepu, lai garšas savienojas.
Pēdējais no dārzeņiem iet klāt kartupelis, sagriezts nelielos kubiņos. Kad arī tas ir nedaudz apcepies, leju klāt ūdeni. Tagad atliek tikai uzlikt vāku un ļaut visam mierīgi vārīties apmēram 15 minūtes pēc tam, kad zupa sākusi burbuļot.
Noslēdzošais akcents: zaļumi un olas “mākonīši”
Kad zupa jau ir gandrīz gatava, ir pienācis laiks pievienot īpašās sastāvdaļas. Es sasmalcinu svaigus pētersīļus un piespiežu pāris ķiploka daiviņas. Tiklīdz šis maisījums nonāk katlā, visa virtuve sāk smaržot neticami gardi.
Pats pēdējais solis ir mans iecienītākais triks. Es paņemu parastu krūzīti, iesitu tajā divas olas un ar dakšiņu tās sakuļu, tieši tāpat kā gatavojot omleti, līdz dzeltenums ar baltumu ir pilnībā sajaucies.
Tad es šo olu masu lēnām, tievā strūkliņā leju iekšā katlā. Tajā pašā laikā ar otru roku un karoti es nepārtraukti maisu zupu. Karstajā šķidrumā ola uzreiz sacietē un sadalās simtiem mazos, mīkstos “mākonīšos” vai pārslās. Tas padara zupu sātīgāku un vizuāli ļoti interesantu.
Pēc tam uzlieku katlam vāku, ļauju zupai vēl piecas minūtes mierīgi nostāvēties un “savilkties”, un tad tā ir gatava pasniegšanai!
Zupai nepieciešamās sastāvdaļas:
Sīpols: 1 gab.
Vistas šķiņķīši: 2 gab. (atdalīti no kauliem)
Kartupeļi: 2 gab.
Burkāns: puse no vidēja lieluma
Saldā paprika: 1 gab.
Olas: 2 gab.
Ūdens: 1,5 litri
Sviests: 10 g un nedaudz augu eļļas cepšanai
Ķiploki: 2 daiviņas
Garšvielas: Sāls (aptuveni 1 tējkarote), kurkuma (apmēram trešdaļa tējkarotes)
Zaļumi: Svaiga pētersīļa bunte
Zemāk vari noskatīties īsu video pamācību (krievu valodā), kurā uzskatāmi redzams zupas gatavošanas process un dārzeņu apcepšanas tehnika.
Šī zupa tiešām pazūd no šķīvjiem acumirklī, jo tā ir bieza, krēmīga un ļoti mājīga.
