. Koridorā pie tualetes un vannas istabas grīdlīstes divās vietās vienkārši tika izplēstas ar saknēm un glīti saliktas blakus. Es to visu skatījos klusējot un tad lēnām pievērsos savam vīram.
– Kurš tad to izdarīja? “Es jautāju, kļūstot nedaudz dusmīga lai gan atbilde bija acīmredzama. Pirms vīrs paguva kaut ko pateikt, viņa sievasmāte priecīgi izskrēja no istabas.
“Un es nolēmu jums šeit nedaudz palīdzēt,” viņa entuziastiski iesāka. – Nu tu pats redzēji, kādā stāvoklī bija tavs koridors. Grīdlīstes jau sen bija jāmaina. – Un jūs nolēmāt to darīt bez mūsu ziņas? – Mana balss jau šajā brīdī bija dusmu pilna. – Jā, es gribēju to labāko! Kamēr tu esi prom, es domāju, ka es sākšu tev palīdzēt, lai tev nebūtu pārāk daudz jāmācās. Bet,” vīramāte vilcinājās, “man nebija laika visu pabeigt.
Es dusmās iegāju citā istabā, un mans vīrs palika pie savas mātes, kura veltīgi mēģināja izskaidroties. Es sapratu, ka mana vīramāte gribēja tikai mums palīdzēt, bet tas, ko viņa darīja, nepārprotami pārsniedza atļauto. Pēc dažām minūtēm atgriezās mans vīrs, un es jau biju nedaudz nomierinājusies.
– Labi, tā kā tu to sāki, mēs to pabeigsim kopā. Bet, — es paskatījos tieši uz vīramāti, — vairs nekādu pārsteigumu. Atslēgas, lūdzu. Viņa negribīgi izņēma no somas rezerves atslēgas un pasniedza tās man. Vienojāmies izsaukt ekspertus, lai sakārtotu gaiteni, un es jau biju nolēmusi, ka vīramāte šīs atslēgas vairs nesaņems. Remontu pabeidza strādnieki, un koridors beidzot izskatījās kā jauns, tomēr pēcgarša no visas šīs situācijas palika. Jau pēc atvaļinājuma bijām salūzuši, un, lai veiktu kvalitatīvu visa koridora remontu, bija jāņem kredīts, kuru pēc šī bardaka atmaksājām vēl pusgadu.
Mūsu ģimene izdarīja secinājumus, un mēs nolēmām, ka turpmāk no mana vīra mātes turēsim distanci.
