Kad ārā ir auksts, nekas nesilda labāk par paštaisītu vistas zupu, kurai esmu atradusi vienu īpašu knifu.
Janvāra vidū mēdz uznākt tāds sagurums, kad gribas tikai ieritināties dīvānā un apēst kaut ko karstu un sildošu. Šādos brīžos nekas nepalīdz labāk par lielu katlu paštaisītas zupas, kas smaržo pa visu māju. Esmu izmēģinājusi neskaitāmas receptes, bet vienmēr atgriežos pie klasiskas vistas nūdeļu zupas ar dārzeņiem.
Kāpēc parastais buljona kubiņš ne vienmēr ir labākais
Daudzi no mums ir pieraduši pie buljona kubiņiem, jo tie ir ērti un ātri. Tomēr pēdējā laikā esmu pamanījusi, ka tie zupai piešķir tādu vienveidīgu sāļumu bez īsta dziļuma. Garša it kā ir, bet tajā trūkst tās mājas sajūtas un īstuma, ko gribas sajust aukstā ziemas dienā. Turklāt kubiņos bieži vien ir daudz sāls un papildu piedevu, kas noslāpē dārzeņu un gaļas dabisko aromātu.
Meklējot alternatīvas, es atklāju, ka izcilu buljona bāzi var radīt daudz vienkāršāk un pat veselīgāk. Izrādās, ka noslēpums slēpjas nevis dārgos novārījumos, bet gan vienā sastāvdaļā, ko mēs ziemā bieži vien izmantojam tikai tējai.
Mans atklājums
Nesen pamēģināju buljonam pievienot nelielu gabaliņu svaiga ingvera. Es nebiju gaidījusi, ka tas tik pilnīgi mainīs zupas raksturu. Ingvers vistas zupai nepiešķir “austrumu” garšu, bet gan patīkamu, sildošu dziļumu, kas palīdz izcelt vistas gaļas maigumu.
Ingvers darbojas kā dabīgs garšas pastiprinātājs. Kopš sāku to izmantot, zupa šķiet sātīgāka, aromātiskāka un, kas nav mazsvarīgi ziemā, tā lieliski palīdz atgūt spēkus. Ģimene uzreiz pamanīja atšķirību — zupa kļuva daudzslāņaina un pēc katras karotes paliek patīkams siltums.
Kas nepieciešams manai ziemas zupai
Šī recepte ir paredzēta četrām personām, un sastāvdaļas ir atrodamas jebkurā piemājas veikalā. Man patīk, ka šī zupa ir bieza, tāpēc dārzeņus nežēloju.
Viena vistas krūtiņa vai pāris šķiņķīši (gaļa ar kaulu dos vēl bagātīgāku garšu).
Apmēram 2-3 cm garš ingvera saknes gabaliņš.
Divas lauru lapas un daži smaržīgie pipari.
Divi vidēji burkāni un divi selerijas kāti.
Viens sīpols un pāris ķiploka daiviņas.
Sauja olu nūdeļu vai mazo makaroniņu.
Svaigi zaļumi (dilles vai pētersīļi) pasniegšanai.
Kā es gatavoju ideālo buljonu
Viss sākas ar lielu katlu un aukstu ūdeni. Es lieku vistu katlā, pievienoju lauru lapas, piparus un pašu galveno — ingveru. Ingvera sakni es nomizoju un sagriežu biezās ripās, lai pēc vārīšanas tās būtu viegli izņemt ārā.
Uzvāru ūdeni, noputoju un tad uz lēnas uguns vāru apmēram 30–40 minūtes. Lēna vārīšanās ir noslēpums, lai buljons būtu dzidrs un garšas pilns. Kad vista ir mīksta, es to izņemu ārā un saplucinu gabaliņos. Arī ingvera ripiņas un lauru lapas izņemu — tās savu darbu ir padarījušas.
Dārzeņu apcepšana — svarīgs solis
Daudzi dārzeņus met pa tiešo ūdenī, bet es esmu pamanījusi, ka zupa garšo labāk, ja tos nedaudz apcep. Uz pannas nelielā eļļas vai sviesta daudzumā apcepu smalki sagrieztu sīpolu un burkānus. Cepu tik ilgi, līdz burkāni nokrāso eļļu zeltainu — tas vēlāk piešķirs zupai skaistu krāsu bez jebkādām mākslīgām krāsvielām.
Kad dārzeņi ir apcepušies, es tos beru atpakaļ buljona katlā. Pievienoju sagrieztu seleriju un ļauju visam kopā pavārīties vēl 15 minūtes, līdz burkāni ir mīksti.
Nūdeles un pēdējais triepiens
Nūdeles es parasti vāru atsevišķi. Tas ir mazs knifs — ja nūdeles vāra kopā ar zupu un tā paliek pāri uz nākamo dienu, tās uzsūc visu šķidrumu un kļūst pārāk mīkstas. Vārot atsevišķi, buljons paliek dzidrs un nūdeles saglabā savu formu.
Beigās es lieku katlā atpakaļ vistu un pievienoju smalcinātus ķiplokus un zaļumus. Izslēdzu uguni, uzlieku vāku un ļauju zupai “atpūsties” piecas minūtes. Pasniedzot bļodiņā ielieku gatavās nūdeles un uzleju karsto, zeltaino buljonu.
Rezultāts, kas silda sirdi
Šī zupa ir tieši tas, kas vajadzīgs pēc garas darba dienas vai tad, ja jūtat pirmās saaukstēšanās pazīmes. Tā silda ne tikai vēderu, bet arī sirdi. Kopš esmu atteikusies no buljona kubiņiem par labu šim vienkāršajam ingvera knifam, vistas zupa ir kļuvusi par manu visbiežāk gatavoto ēdienu ziemā.
