Foto: Pixabay
Visi saka: “Vecmāmiņas – tā ir paaudžu gudrība.” Tā ir dzīves gudrība un neizmērāma mīlestība no paaudzes paaudzei
Nu jā, protams, īpaši, kad viņas stāsta, kā agrāk vārīja ziepes no visa, kas pagadās, un ziemā staigāja pastalās. Bet, atzīšos, daži manas vecmāmiņas padomi man patiesi ir palīdzējuši ikdienas dzīvē. Dalos ar tiem ar jums – varbūt arī jums noderēs!
1. “Slikts garastāvoklis? Izmazgā grīdu!”
Nē, nopietni! Agrāk domāju, ka tas ir tikai veikls veids, kā piespiest mani uzkopt. Bet izrādās – tas tiešām strādā. Kad dvēselē kā kaķi skrāpējas, ņem spaini, lupatu, un sāc berzt grīdu ar tādu entuziasmu, it kā tava karma no tā būtu atkarīga. Un… bums! Pasaule jau vairs nešķiet tik briesmīga. Turklāt tīrība apkārt = kārtība galvā. Vecmāmiņa bija īsta profesionāla šajā jautājumā, tikai sauca to par uzkopšanu.
2. “Sāls – galvenā dzīvē”
Vecmāmiņa izmantoja sāli ne tikai zupā, bet gandrīz visās dzīves situācijās. Un ziniet – tas tiešām darbojas: Sāls glābj no traipiem uz drēbēm (piemēram, no svaigiem taukiem vai vīna).
Sāls novērš nepatīkamu aromātu apavos (ja iebērs uz nakti). Sāls palīdz atbrīvoties no sliktā, ja pēkšņi ienāk kāds “ar sliktu aci” (vienkārši uzmet šķipsniņu pār slieksni). Tagad man mājās vienmēr ir sāls krājumi – ja nu kaimiņš iegriežas “nelāgs”?
Foto: Pixabay
3. “Nezini, ko darīt – vispirms izdzer tēju”
Šī vienkāršā patiesība mani izglāba no daudzām muļķīgām rīcībām. Agrāk emociju uzplūdā varēju sākt teikt visu ko, nopirkt kādu lieku virtuves ierīci (oi, tā sirsniņas formas panna šķita tik laba doma…), vai nosūtīt pārāk atklātu ziņu.
Tagad, kad galvā sākas haoss, atceros vecmāmiņas padomu – uzvāru tasi tējas ( parastas tējas bez cukura) un vienkārši pagaidu. Pēc 10 minūtēm emocijas norimst, un pasaule atkal šķiet kārtībā.
4. “Nomazgā rokas – un dzīve uzlabosies”
Šo padomu es nesapratu, līdz sāku pieaugt. Tad sapratu: roku mazgāšana nav tikai higiēna. Pēc sarunas ar kādu nejūties labi? Nomazgā rokas – un šķiet, ka negatīvais aizplūst. Jūties slikti? Ieslēdz ūdeni un turi rokas zem plūsmas. Noguris? Saputo ziepes un iemasē plaukstas – kā mini masāža. Tagad man vannas istabā vienmēr ir visaromātiskākās ziepes – jo vecmāmiņai bija taisnība: enerģija iet caur rokām, un tai labāk būt tīrai.
5. “Pirms miega nesēd saldumus – citādi sapņosi sliktus sapņus”
Ak, ja vien es šo padomu būtu klausījusies agrāk… Bet nē – manas konfektītes pirms gulētiešanas bija svēts rituāls! Un tad brīnījos, kāpēc sapņos man rādās milzīga šokolādes torte ar acīm. Tagad veicu eksperimentu – atsakos no saldumiem pirms miega un… Ak, brīnums! Guļu labāk, murgu nav, un no rīta nav sajūtas, ka esmu “izsista no sliedēm”.
Secinājums: vecmāmiņas to visu teica ne velti – tas pat loģiski!
Foto: Pixabay
6. “Reizēm labāk paklusēt”
Ak, šis padoms mani pasargājis no neskaitāmām problēmām. Reizēm mēle niez kaut ko pateikt, īpaši, ja kāds runā muļķības. Bet vecmāmiņa vienmēr teica: “Ja vari paklusēt – paklusē. Lai cilvēks pats līdz tam nonāk.” Un tiešām – cik reižu būtu nožēlojusi, bet paklusēju – un situācija atrisinājās pati. Protams, svarīgi nepārspīlēt un neklusēt, kad jārunā. Tas ir smalks līdzsvars.
Lasi vēl: Kā stādīt gurķus maisos un ar ko barot, lai iegūtu labu ražu
7. “Padzīvo arī sev”
Vecmāmiņa daudzus gadus dzīvoja ģimenei, bērniem, darbam. Un tad kādu dienu viņa teica: “Zini, par sevi aizmirst nedrīkst. Kamēr dzīvo – dzīvo arī sev.” Tas man bija īsts atklājums. Mēs vienmēr domājam par citiem: ģimeni, bērniem, draugiem, priekšniekiem. Par sevi – tikai pašās beigās. Bet neviens mums nedos otro dzīvi, kur visu atgūt!
Tagad es bez sirdsapziņas pārmetumiem varu veltīt dienu mīļākajai grāmatai, pastaigai, manikīram vai vienkārši neko nedarīšanai. Jo vecmāmiņai bija taisnība: vispirms dzīvo sev, pēc tam – visiem pārējiem.
Foto: Pixabay
8. “Novērtē laiku, kurā dzīvo”
Vecmāmiņa bieži stāstīja, kā viņas jaunībā nebija ērtu veļas mašīnu, telefonu un interneta veikalu. “Tu pat nevari iedomāties, cik jums tagad viegli!” – viņa teica. Un taisnība! Mēs bieži sakām: “Ak, sociālie tīkli kaitina,” “Agrāk viss bija labāk”, bet nepamanām ērtības.
Tagad es cenšos biežāk pateikties liktenim par to, ka dzīvoju laikā, kad var pasūtīt pārtiku uz mājām, izmazgāt drēbes ar vienu pogas spiedienu un skatīties filmas jebkurā brīdī. Vai tas nav brīnums?
Secinājums: vecmāmiņas padomi – tie nav tikai vārdi! Tā, meitenes! Bērnībā es tikai atmetu ar roku, bet tagad saprotu: vecmāmiņa runāja ne tāpat vien – viņa nodeva dzīves noslēpumus. Ja arī jums ir vecmāmiņas padomi, kas glābuši – dalieties komentāros! Un ja kāds no šiem jums palīdzēja – ielieciet ❤️ un neaizmirstiet padalīties ar rakstu!
