Noniecināšana: “Citiem nav arī kāju – un neko, dzīvo!”, “man būtu tavas problēmas!”, “ja reiz neesi skaists, tad vismaz esi kaut cik gudrs.”, “padomā tik – sagribējās. Pārgribēsies!”, “es ne ar tevi runāju.”, “tava šeit nekā nav!”.
Kritika: “Iemācies pieņemt kritiku”, “tu tikai neapvainojies, bet…”, “tas ir tikai tavā labā!”, “ar taviem dotumiem, es labāk…”, “paskaties kā viņai – ir tas un tas, savukārt tev…”, “tu kā vienmēr apvainojies!”, “tas taču bija tikai joks!”.
Eidžisms: “Nodzīvo tu manus gadus!”, “iemācies cienīt vecākus cilvēkus!”, “pieaudz taču.”, “nu ko tu kā mazs bērns!”, “beidzot taču jākļūst nopietnākam.”, “dzīvē ir jāiemācās izgrozīties.”, “citi tavā vecumā jau…”, “sen bija laiks saprast, ka…”.
Vainas sajūta: “Es tev lūk, ar šīm rokām visu devu!”, “es atdevu tev savus labākos gadus!”, “es visu savu dzīvi tev veltīju!”.
Kauna sajūta: “Esi taču vecis!”, “tu jau sāc uzvesties kā vecene!”, “iztiksim bez puņķiem un asarām.”, “savācies taču!”, “paskaties uz sevi!”, “ko citi teiks?”, “tu esi tāds egoists!”.
Iebiedēšana: “Tev jau ir trīsdesmit! Tad jau kāzas/bērni/utt. jau nemaz nebūs”, “ja …, tad iesi grīdas mazgāt!”, “no tevis jau nekas nesanāks., “skaties, tu beigās uz ielas nonāksi!”.
Pasīvā agresija: “Tu jau vienmēr/nekad…!”, “es taču tev teicu.”, “kāda tev starpība?”, “ai, viss!”.
Šaubu iedvešana: “Tas nu gan tā vis nebija.”, “es nekad neko tādu neesmu teicis!”, “tu esi pie visa vainīgs!”, “tu to pats izdomāji.”, “tu esi aizmirsis, bet es gan atceros kā…”, “tu visu laiku melo!”, “tev tikai izlikās.”.
Nepatika: “Es vienkārši gribu kaut tu varētu būt vairāk tāds kā…”, “tādiem cilvēkiem kā tev vajag…”, “ar tevi nemaz nav iespējams parunāt!”.
Avots: ofigenno.com
