Pēc sešiem mēnešiem Alla no rīta nejauši iegriezās pie mātes mājās, viņa tur bija ieradusies darba darīšanās un briesmīgi vēlējās aiziet uz tualeti. Atverot durvis ar savu atslēgu, viņa bija apdullināta. Svetlanas virtuvē zīda halātā ar kafijas tasi rokā sēdēja viņas bijušais vīrs Ediks. Un viņš izskatījās nevis kā viesis, bet gan kā saimnieks. Pretī jautri smējās Allas māte.
– Kas, pie velna, tas ir, no kurienes tu esi atnācis? – Alla nevarēja noticēt savām acīm.
– Ko tu gribēji? Jūs izmetāt cilvēku uz ielas! – Svetlana aizrādīja meitai. Ediks esot nācis pēc palīdzības. Kāpēc? Lai vēl jautrāk, lai vakari nav garlaicīgi un vispār. Edika raksta romānu, spēlē bingo, kopā dzerot kafiju, iet pastaigāties. No meitas tādas uzmanības nav.
Alla, izdzirdot, ka viņas māte plāno turpināt finansiāli atbalstīt Ediku, nolēma, ka ir pienācis laiks samazināt mammas pabalstus. Viņa izteica neapmierinātību ar to, ka Ediks atkal paļaujas uz sievietes palīdzību, bet bijušais vīrs aizstāvēja savu rīcību, uzsverot, ka viņi ar Svetlanu palikuši radinieki, un tāpēc viņai ir tiesības izlietot savu naudu pēc saviem ieskatiem.
Alla dusmīgi atgādināja, ka viņa pārtraukusi pabalstu, lai nepieļautu mātes iesaistīšanu šajā situācijā, un pieprasīja, lai Ediks nākamajā dienā vairs nebūtu mātes tuvumā. Svetlana sašutusi atbildēja, ka viņiem ir labs kontakts, un pat ierosināja, ka Alla varētu apsvērt iespēju atgriezties pie Edika, raksturojot to kā iespēju dzīvot ģēnija pavadībā.
– Māmiņ, es esmu lasījusi viņa rakstus. Ediks raksta trešās klases skolēna līmenī. Vienmēr esmu brīnījusies, kāpēc viņi viņu tur kā kultūras komentētāju. To nav iespējams lasīt!
Svetlana Aleksejevna savukārt aizstāvēja Ediku, uzsverot, ka viņam vienkārši vajadzīgs redaktors un viņa būtu gatava palīdzēt, kad Ediks sāktu darbu pie romāna, kamēr viņi vēl apspriež ģeniālu ideju.
Tomēr, kad pārliecinoši argumenti nepalīdzēja, Alla izšķīrās par radikālāku soli – tiešām pārtrauca finansiālo palīdzību mātei un bijušajam vīram. Tas bija pārsteigums Svetlanai, kura bija pieradusi pie regulāriem Allas naudas pārskaitījumiem.
Pēc kāda laika, kad māte sāka izjust finanšu trūkumu, viņa zvanīja Allai, lai izteiktu neapmierinātību par beigušos naudu, uzskatot, ka tas ir tehnisks pārpratums. Alla mierīgi paskaidroja, ka vairs neatbalsta Ediku un ka māte tagad var dzīvot no savas pensijas. Svetlana bija uz pauzes par šādu meitas nostāju, jo viņa pat nebija spējusi pamanīt, cik ļoti viņu abus bija izmantojis Ediks.
– Es tevi brīdināju, ka neatbalstīšu Ediku. Un, tā kā tu to dari, tagad arī naudas nav. Tu droši vari viņu uzturēt no savas pensijas.
– Bet arī man ar to nepietiek! – Svetlana bija sašutusi. – Es tagad eju ēst uz kafejnīcu, lai man mājās nav jābaro šis brīvdomātājs. Viņš ēd par trim un pēc tam visu dienu guļ. Viņa krākšanas dēļ es pat nevaru skatīties televizoru!
– Ko tu saki? – Alla pasmaidīja. – Kā ar bingo un visām pārējām tavām izklaidēm? Tas bija tik jautri, un tikai ļaunā bezsirdīgā meita sabojāja visu prieku.
– Alla, es nesaprotu, ko tagad darīt? – nopūtās viņas māte. – Viņš ir kā ērce, piesūcies un sēž, un šķiet neērti viņu izmest ārā.
Galu galā Alla nācās ierasties pie mātes, lai izdzītu Ediku, pieminot tiesu izpildītāju iesaisti. Ediks, apzinoties situācijas nopietnību, ātri sakravāja mantas un pameta mātes dzīvokli.
Pēc šīs epizodes Alla nolēma nodrošināt mātei atbalstu citādā veidā. Viņa atrada cilvēku, kurš pavadītu Svetlanu Aleksejevnu ikdienā un izklaidētu viņu, lai viņa justos aprūpēta, bet vairs nebūtu pakļauta citu cilvēku manipulācijām. Tikmēr Ediks, nespējot ilgi iztikt bez atbalsta, ātri atrada jaunu dāmu – turīgu atraitni, kuru Alla nejauši ieraudzīja teātrī. Viņa tikai pasmējās par Edika spējām iejusties sieviešu uzticībā, bet pati apņēmās vairs neļaut nevienam izmantot viņu vai viņas ģimeni.