Alla lūdza mātei pārtraukt viņu biedēt ar mantojuma tēmu, piekodinot, ka viņa var darīt ar savu dzīvokli, ko vien vēlas, pat ziedot to valstij, jo tas nebūs Allas ceļš.
Svetlana, māte, atbildēja ar pārmetumiem, ka tikai Ediks par viņu rūpējas, un piebilda, ka Alla neizrāda nekādu interesi par viņas dzīvi. Alla, jau nogurusi no mātes apsūdzībām, mēģināja paskaidrot, ka Ediks ir brunču mednieks un manipulators, kurš tikai izmanto viņas naudu.
Bet kā tas viss sākās?
Alla vienmēr bija pati veidojusi savu dzīvi. Tēvs devās viņsaulē, kad viņa bija jauna, un māte strādāja par skolotāju, nesaņemot lielu algu. Svetlana Aleksejevna bija autoritāra un neciešama strīdos, uzskatot, ka viss dzīvē jādara pēc viņas plāna. Tāpat viņa uztvēra jebkuru meitas neatkarības izpausmi kā nevajadzīgu dumpiniecību. Kad Alla nolēma stāties tirdzniecības skolā, māte bija sašutusi, pārliecinot, ka skolotāji vienmēr būs pieprasīti, un mēģināja iestāstīt meitai, ka gaiši ideāli ir svarīgāki par peļņu.
Alla nepaklausīja mātes padomiem un izvēlējās savu ceļu, kļūstot par veiksmīgu uzņēmēju. Viņa uzsāka savu biznesu, pārdodot dažādas preces un ātri uzkrāja pirmo kapitālu. Viņa apprecējās, dzemdēja meitu, bet laulība izira. Pēc šķiršanās Alla turpināja veidot biznesu, un viņai gāja arvien labāk.
Pēc veiksmīgā starta pirmajā biznesā, Alla uzsāka pārtikas produktu tirdzniecību, izveidojot veikalu tīklu, kur piedāvāja dabīgus produktus. Ar laiku viņa izveidoja vairākus veikalus un pat daļēji ieguldīja lauksaimniecības nozarē.
Ediks
Otrā laulība ar Ediku sākās nejauši, kad viņi satikās koncertā. Viņš palīdzēja Allai novilkt viņas grezno kažoku mēteli, pasniedza savu roku. Sieviete no viņa uzmanības izkusa.
– Un kāpēc tik skaista dāma uz koncertu dodas viena pati? – jautāja viņai skaistais vīrietis.
Un tad veikli samainīja savu biļeti ar kaimiņu un apsēdās blakus Allai.
– Manā apkaimē nav tik daudz simfoniskās mūzikas cienītāju, – viņa atbildēja.
-Es savukārt esmu korespondentd, rakstu reģionālam izdevumam par kultūru, un visus šos pasākumus apmeklēju pēc pienākuma. Starp citu, Eduards, bet vari mani saukt par Ediks.
Alla visa koncerta laikā skatījās uz vīrieti, kurš sēdēja viņai blakus. Viņš bija ļoti izskatīgs, mazliet itāļu stilā – slaids, žiperīgs brunets ar vīrišķīgu zodu un zilganu strēpiņu apmatojumu. Viņš bija tērpies kreklā un žaketē bez kaklasaites. Patīkamais vakars beidzās restorānā. Viņi sāka sazināties, un pēc sešiem mēnešiem apprecējās.
Sākumā attiecības šķita harmoniskas, taču Alla vienmēr bija skeptiska par Ediku un noslēdza pirmslaulību līgumu.
Ediks, kurš strādāja kā žurnālists un dzīvoja vairāk uz māksliniecisku interešu, nekā finansiālu pienesumu, nebija tas partneris, kuram Alla varētu uzticēties. Tomēr viņa uzskatīja to par izdevīgu darījumu – Edika paziņas kultūras jomā sniedza zināmu pievienoto vērtību, pat ja viņš pats bija finansiāli nestabils. Alla un Ediks pavadīja kopā desmit gadus, līdz Ediks paziņoja, ka vēlas rakstīt romānu un sagaida, ka Alla viņu uzturēs kā sieva ģēnijam.
Alla nepiekrita šim priekšlikumam, uzstājot, ka Edikam jāturpina strādāt. Viņa neredzēja sevi kā ģēnija sievu, bet gan kā uzņēmēju, kura nodrošina savu dzīvi pati. Ediks, palicis bez darba, mēģināja izmantot Svetlanu kā savu sabiedroto. Svetlana bija apburta no Edika, uzskatot, ka viņš ir labākais, kas Allai dzīvē gadījies.
– Alla, neuzdrošinies šķirties, tas ir kauns, kā tu vari! – pa telefonu raidīja viņas māte. – Un vispār, Ediks ir tik brīnišķīgs vīrs.
– Mammu, tu droši vien nedzīvo kopā ar viņu, – Alla pasmaidīja. – Varbūt mums ar tevi ir atšķirīgs priekšstats par skaistu. Un katrā ziņā, kad es šķīros pirmo reizi, viss bija kārtībā.
– Ak, tā laulība ar noziedznieku neskaitās! – Svetlana bija sašutusi. – Viņš nebija tev līdzīgs, bet Ediks ir tāds godbijīgs labs puisis. Un tu pret viņu izturies kā pret tipisku tirgus tirgotāju.
– Māmiņ, es uzdrošinos tev atgādināt, ka tieši par mana biznesa naudu tu divas reizes gadā brauc atvaļinājumā uz saviem iecienītākajiem kūrortiem, labi ēd un nedzīvo no trūcīgās pensijas.
Alla tikai pasmaidīja un iesniedza šķiršanās pieteikumu. Viņa bija pārliecināta – māte bļaustīsies un apstāsies, bet Ediks bija viltīgāks. Viņš nestrīdējās ar Allu par šķiroties, piekrita laulības šķiršanai. Un vispār uz vairākiem mēnešiem pazuda no viņas apvāršņa. Ar māti visu šo laiku Alla redzējās tikai pāris reižu, aizveda viņu uz restorānu un izrādi. Bet naudu pārskaitīja kā vienmēr…
Untad sākās…
Pēc sešiem mēnešiem Alla no rīta nejauši iegriezās pie mātes mājās, viņa tur bija ieradusies darba darīšanās un briesmīgi vēlējās aiziet uz tualeti. Atverot durvis ar savu atslēgu, viņa bija apdullināta. Svetlanas virtuvē zīda halātā ar kafijas tasi rokā sēdēja viņas bijušais vīrs Ediks. Un viņš izskatījās nevis kā viesis, bet gan kā saimnieks. Pretī jautri smējās Allas māte.
– Kas, pie velna, tas ir, no kurienes tu esi atnācis? – Alla nevarēja noticēt savām acīm.
– Ko tu gribēji? Jūs izmetāt cilvēku uz ielas! – Svetlana uzbruka meitai. Ediks esot nācis pēc palīdzības. Kāpēc? Lai vēl jautrāk, lai vakari nav garlaicīgi un vispār. Edika raksta romānu, spēlē bingo, kopā dzerot kafiju, iet pastaigāties. No meitas tādas uzmanības nav.
Alla, izdzirdot, ka viņas māte plāno turpināt finansiāli atbalstīt Ediku, nolēma, ka ir pienācis laiks samazināt mammas pabalstus. Viņa izteica neapmierinātību ar to, ka Ediks atkal paļaujas uz sievietes palīdzību, bet bijušais vīrs aizstāvēja savu rīcību, uzsverot, ka viņi ar Svetlanu palikuši radinieki, un tāpēc viņai ir tiesības izlietot savu naudu pēc saviem ieskatiem.
Alla dusmīgi atgādināja, ka viņa pārtraukusi pabalstu, lai nepieļautu mātes iesaistīšanu šajā situācijā, un pieprasīja, lai Ediks nākamajā dienā vairs nebūtu mātes tuvumā. Svetlana sašutusi atbildēja, ka viņiem ir labs kontakts, un pat ierosināja, ka Alla varētu apsvērt iespēju atgriezties pie Edika, raksturojot to kā iespēju dzīvot ģēnija pavadībā.
– Māmiņ, es esmu lasījusi viņa rakstus. Ediks raksta trešās klases skolēna līmenī. Vienmēr esmu brīnījusies, kāpēc viņi viņu tur kā kultūras komentētāju. To nav iespējams lasīt!
Svetlana Aleksejevna savukārt aizstāvēja Ediku, uzsverot, ka viņam vienkārši vajadzīgs redaktors un viņa būtu gatava palīdzēt, kad Ediks sāktu darbu pie romāna, kamēr viņi vēl apspriež ģeniālu ideju.
Tomēr, kad pārliecinoši argumenti nepalīdzēja, Alla izšķīrās par radikālāku soli – pārtrauca finansiālo palīdzību mātei un bijušajam vīram. Tas izraisīja šoku Svetlanai Aleksejevnai, kura bija pieradusi pie regulāriem Allas naudas pārskaitījumiem.
Pēc kāda laika, kad māte sāka izjust finanšu trūkumu, viņa zvanīja Allai, lai izteiktu neapmierinātību par beigušos naudu, uzskatot, ka tas ir tehnisks pārpratums. Alla mierīgi paskaidroja, ka vairs neatbalsta Ediku un ka māte tagad var dzīvot no savas pensijas. Svetlana bija šokēta par šādu meitas nostāju, jo viņa pat nebija spējusi pamanīt, cik ļoti viņu abus bija izmantojis Ediks.
– Es tevi brīdināju, ka neatbalstīšu Ediku. Un, tā kā tu to dari, tagad arī naudas nav. Tu droši vari viņu uzturēt no savas pensijas.
– Bet arī man ar to nepietiek! – Svetlana bija sašutusi. – Es tagad eju ēst uz kafejnīcu, lai man mājās nav jābaro šis brīvdomātājs. Viņš ēd par trim un pēc tam visu dienu guļ. Viņa krākšanas dēļ es pat nevaru skatīties televizoru!
– Ko tu saki? – Alla pasmaidīja. – Kā ar bingo un visām pārējām tavām izklaidēm? Tas bija tik jautri, un tikai ļaunā bezsirdīgā meita sabojāja visu prieku.
– Alla, es nesaprotu, ko tagad darīt? – nopūtās viņas māte. – Viņš ir kā ērce, piesūcies un sēž, un šķiet neērti viņu izmest ārā.
Galu galā Alla nācās ierasties pie mātes, lai izdzītu Ediku, draudot ar tiesu izpildītāju iesaisti. Ediks, apzinoties situācijas nopietnību, ātri sakravāja mantas un pameta mātes dzīvokli.
Pēc šīs epizodes Alla nolēma nodrošināt mātei atbalstu citādā veidā. Viņa atrada cilvēku, kurš pavadītu Svetlanu Aleksejevnu ikdienā un izklaidētu viņu, lai viņa justos aprūpēta, bet vairs nebūtu pakļauta citu cilvēku manipulācijām. Tikmēr Ediks, nespējot ilgi iztikt bez atbalsta, ātri atrada jaunu upuri – turīgu atraitni, kuru Alla nejauši ieraudzīja teātrī. Viņa tikai pasmējās par Edika spējām iejusties sieviešu uzticībā, bet pati apņēmās vairs neļaut nevienam izmantot viņu vai viņas ģimeni.