Mans dēls Māris un vedekla mani ievietoja mazākajā istabā, tikai viņiem nebija ne jausmas, ka es dzirdu visu ko viņi tur runā

Mani sauc Anna Kalniņa. Savos septiņdesmit divos gados es domāju, ka esmu nodzīvojusi pareizu, kaut arī grūtu dzīvi. Jaunībā – darbs rūpnīcā, kur es satiku savu Jāni, tikpat vienkāršu un godīgu strādnieku