Rakstu jums, dārgie portāla lasītāji, jo nezinu, ko man darīt tālāk. No vienas puses, man ir mans mīļotais cilvēks, no otras puses, – mana nauda. Lūdzu, dodiet man padomu!
Esmu šķīrusies ilgu laiku, jau kopš mani bērni bija mazi. Bijušais vīrs nemaksāja alimentus un pat nezvanīja brīvdienās. Teju visu darīju pati, bet lielu palīdzību sniedza mani vecāki. Bez viņiem man būtu pavisam grūti.
26 savas dzīves gadus veltīju bērniem un darbam. Sākumā strādāju par apkopēju lielveikalos un birojos, lai gan pēc izglītības esmu medicīnas darbiniece. Toreiz nebija laika pat domāt par personīgo dzīvi. Kurš gan pievērstu uzmanību sievietei, kas viena audzina divus bērnus?
Bet man izdevās dzīvē daudz sasniegt. Tagad man ir savs zobārstniecības bizness Rēzeknē, nopirku dzīvokļus saviem bērniem un automašīnu sev. Vecākiem uzdāvināju mājiņu ārpus pilsētas, par kuru viņi jau sen bija sapņojuši. Meita ir precējusies un dzīvo ar ģimeni Ludzā, bet dēls – ar sievu Līvānos. Viņi bieži brauc mani apciemot kopā ar mazbērniem.
Nesen iepazinos ar Rolandu vienā no profesionālajām konferencēm. Viņš bija šarmants un dāsni aplidoja mani: dāvināja ziedus, veda uz kafejnīcu, pastaigās. Likās, ka esmu atradusi īsto cilvēku.
Bet nepagāja ne trīs nedēļas, un viss mainījās. Kādu dienu viņš man palūdza 115 eiro savas mātes vajadzībām. Pēc Rolanda teiktā, viņai esot problēmas ar veselību. Es viņam noticēju un iedevu naudu. Pagāja nedēļa, bet viņš naudu neatdeva. Tad paprasīja vēl vairāk, šoreiz 230 eiro:
– Esmu mātei vienīgais dēls, un neviens cits, izņemot mani, nevar par viņu parūpēties, viņš teica.
Tomēr ar to viss nebeidzās…
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
