Pēdējā laikā pakomāti un sūtījumu termināļi Latvijas pilsētu ielās ir kļuvuši par ikdienu. Tos reklamē kā ērtu un ātru alternatīvu kurjeriem, tomēr realitāte, it īpaši šī gada bargajā janvārī, ir krietni skarbāka.
Kamēr loģistikas uzņēmumi optimizē izdevumus, liela daļa atbildības un fiziskā darba klusiņām tiek uzkrauta pircējam uz pleciem.
Rīdziniece Jana (vārds mainīts) nolēma dalīties savā rūpīgajā mācībā, kas viņai lika atgriezties pie preču saņemšanas klātienē vai izmantojot kurjera piegādi līdz durvīm. “Es sapratu, ka esmu kļuvusi par bezmaksas kurjeru uzņēmuma labā, turklāt vēl riskēju ar savu pirkumu drošību,” stāsta Jana.
Sasalšanas risks un klienta atbildība
Tradicionālajā piegādē, kad kurjers sūtījumu ienes telpās, viņš pilnībā atbild par preces stāvokli līdz nodošanas brīdim. Izmantojot āra pakomātu janvāra spelgonī, pircējs neapzināti uzņemas milzīgu risku. Metāla kastes netiek apsildītas, un sūtījumi tajās nereti pavada stundas pie temperatūras, kas noslīd krietni zem mīnus 15 grādiem.
Jana dalās pieredzē: “Pasūtīju dārgu sejas kosmētiku un bērnu vitamīnus sīrupa veidā. Kad atvēru lūku, sūtījums bija tik auksts, ka pat caur iepakojumu koda pirkstos.
Atnesot mājās, sapratu, ka krēms ir noslāņojies, bet sīrups – sasalis. Uzņēmums man atbildēja, ka piegāde ir veikta veiksmīgi. Tagad es saprotu – ja kurjers to būtu atvedis siltā automašīnā, šāda problēma nerastos.”
Bezmaksas kurjera darbs bez atlaidēm
Izvēloties sūtījumu termināli, pircējs pats veic loģistikas ķēdes pēdējo un bieži vien grūtāko posmu. Viņš plāno savu laiku, tērē degvielu vai sabiedriskā transporta biļetes naudu, dodas pie automāta un pats krauj smagas kastes savā automašīnā.
Būtībā tas ir kurjera darbs, par kuru klients nevis saņem algu, bet gan vēl piemaksā par piegādes pakalpojumu.
Cenu starpība starp pakomātu un kurjera piegādi bieži ir niecīga, taču darba apjoms, ko pircējs veic pats, ir nesamērīgs. Loģistikas giganti optimizē savus izdevumus uz darbinieku rēķina, taču pircējs par šo “pašapkalpošanos” nesaņem nekādu reālu labumu – cenas preču piegādei nebūt nemazinās.
Tehniskais stress un rindas vējā
Pakomāti ir ērti lēti tikai tad, ja viss darbojas nevainojami. Tiklīdz rodas sistēmas kļūme vai aizsalst skārienekrāns, pircējs attopas viens pret vienu ar metāla kasti. Nav neviena darbinieka, kam tūlītēji pajautāt palīdzību.
Janvāra vējā un sniegā mēģināt sazvanīt klientu servisu, kamēr aiz muguras rindā sāk nervozēt citi klienti, ir situācija, ko neviens nevēlas piedzīvot.
Jana uzsver: “Tas psiholoģiskais spiediens ir liels. Ja ekrāns nereaģē uz pirkstu vai sūtījuma durtiņas neatveras, tu jūties kā muļķis. Vecākiem cilvēkiem tas ir vēl grūtāk – saskatīt sīkos burtus spožā ziemas saulē vai putenī ir gandrīz neiespējami.
Mums pamazām tiek atņemta izvēles brīvība saņemt pakalpojumu siltumā un ar cieņu.”
Kad tomēr labāk izvēlēties kurjeru?
Ir gadījumi, kad saņemšana klātienē veikalā vai kurjera izsaukšana ir vienīgā saprātīgā izvēle. Ja sūtījums ir vērtīgs, trausls vai satur produktus, kas nepanes krāsu temperatūras maiņu, pakomāts ir lieks risks.
Atbalstot tikai automatizāciju, mēs pamazām veicinām tendenci, kurā dzīva cilvēka darbs tiek aizstāts ar mašīnu, bet kvalitāte upurēta uz ātruma rēķina. Izvēloties parasto piegādes veidu, jūs pasargājat ne tikai savu pirkumu, bet arī savu laiku un sirdsmieru.
Jana tagad ir pārliecināta: “Labāk samaksāt nedaudz vairāk par kurjeru, nekā pašai salt pie metāla kastes un pēc tam raizēties par sabojātu preci.”
