Pēc ziedēšanas Ziemassvētku kaktusam vajag nevis vairāk mēslojuma, bet gan mazu “atvaļinājumu”. Tikai viena vienkārša izmaiņa laistīšanā palīdzēs augam atgūt spēkus un drīz uzziedēt vēlreiz.
Pēc gadu mijas Ziemassvētku kaktusi parasti sāk izskatīties nedaudz noguruši. Ziedi nobirst, lapu posmi paliek mīkstāki, un rodas sajūta, ka augs savu darbu uz ilgu laiku ir padarījis. Patiesībā tieši tagad ir tas brīdis, kad kaktusam var palīdzēt atgūt spēkus, lai tas pavasara pusē uzziedētu vēlreiz.
Kāpēc augam vajadzīgs “atvaļinājums”
Ziemassvētku kaktuss jeb šlumbergera savvaļā aug Brazīlijas mežos, kur tam ir ļoti noteikts dzīves ritms. Pēc lielās ziedēšanas dabā iestājas īss miera periods. Ja mēs savās mājās turpinām kaktusu kopt kā parasti, tas apmulst un nevar saprast, kad ir laiks atpūsties un kad — veidot jaunus pumpurus.
Bieži vien saimnieces pieļauj kļūdu, domājot, ka pēc ziedēšanas kaktusu vajag kārtīgi pabarot ar mēslojumu un dāsni apliet. Realitātē augs tajā brīdī grib tikai vienu — mieru. Tam nepieciešams laiks, lai uzkrātu enerģiju nākamajam ciklam. Tikai tad, ja ļausiet tam uz brīdi “iemigt”, tas spēs pamosties ar jaunu jaudu.
Tā viena izmaiņa, kas visu maina
Pats svarīgākais solis pēc svētkiem ir laistīšanas režīma maiņa. Janvārī un februārī kaktusam ūdeni vajag dot krietni mazāk nekā ziedēšanas laikā. Šis sausuma periods ir kā signāls auga iekšējam pulkstenim. Tas liek saknēm nedaudz atpūsties un pasargā tās no pūšanas, kas ziemas mēnešos ir bieža problēma.
Es parasti daru tā: aptuveni pusotru mēnesi pēc pēdējā zieda nokrišanas augu laistu tikai tad, kad zeme podā ir pilnīgi sausa. Ja pieskaroties jūtat, ka augsne ir vēl mitra, lejkannu labāk likt malā. Šāda “diēta” kaktusu nenogalinās, jo tā lapās ir pietiekami daudz mitruma uzkrājumu. Tieši otrādi — neliels izslāpums liek augam domāt par izdzīvošanu un jaunu ziedu veidošanu.
Vēsums kā papildu dzinulis
Ziemassvētku kaktusam ļoti nepatīk sauss un karsts gaiss, ko rada centrālā apkure. Ja podiņš stāv tieši virs karsta radiatora, augs ātri vien kļūst vājš. Lai to “pamodinātu” nākamajai ziedēšanai, vislabāk to uz laiku pārvietot uz vēsāku telpu.
Optimālā temperatūra šajā miera periodā ir ap 15–17 grādiem. Tā var būt gaiša veranda, vēss koridors vai vienkārši palodzes stūris tālāk no siltuma avota. Vēsums kopā ar samazinātu laistīšanu ir labākais veids, kā ierosināt jaunu pumpuru veidošanos. Janvāra un februāra saules gaisma ir tieši laikā — tā ir maiga un nededzina augu.
Kad ir īstais laiks apgriešanai
Daudzi baidās kaktusu aiztikt, taču viegla apgriešana pēc ziedēšanas tam nāk tikai par labu. Es parasti ar pirkstiem uzmanīgi nolaužu pēdējos vienu vai divus lapu posmus tajos zaros, kas izskatās pārāk gari vai vāji. Tas palīdz krūmam veidoties kuplākam.
Starp citu, tos veselīgos lapu posmiņus, kurus nolaužat, noteikti nemetiet ārā! Tie ļoti viegli apsakņojas. Ielieciet tos uz pāris dienām glāzē ar ūdeni vai vienkārši iespraudiet mitrā zemē – drīz vien jums būs jauns stādiņš, ko pavasarī uzdāvināt draugiem vai kaimiņiem. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc šāda ‘atjaunināšana’ ir tik patīkama.
Tur, kur jūs nolaužat veco posmu, kaktuss visdrīzāk izdzīs divus jaunus zariņus. Tādā veidā nākamajā gadā ziedu būs divreiz vairāk. Šo darbu vislabāk veikt mēneša laikā pēc tam, kad ziedi ir novītuši. Svarīgi ir rīkoties saudzīgi un neizmantot šķēres, ja tās nav dezinficētas; ar pirkstiem tas izdodas dabiskāk.
Augs mīl savu vietu
Viens no lielākajiem kaktusa “niķiem” ir nepatika pret pārvietošanu. Kamēr augs atpūšas, tam nav nekas pretī, ja to nedaudz pakustina. Taču tajā brīdī, kad pamanāt pirmos mazos pumpurus — tie parasti izskatās kā sīki, sarkanīgi punktiņi lapu galos —, podu vairs nedrīkst grozīt.
Ziemassvētku kaktuss pierod pie gaismas virziena. Ja brīdī, kad sāk veidoties ziedi, mēs podu pagriežam uz otru pusi, augs piedzīvo stresu un var visus pumpurus nomest vienas nakts laikā. Tāpēc, tiklīdz redzat modības pazīmes, atstājiet augu mierā un ļaujiet tam mierīgi plaukt.
Kad sākt barot un mēslot
Ar mēslošanu nevajag sasteigt. Kamēr kaktuss “guļ” savu ziemas miegu, nekādas papildu barības vielas tam nav vajadzīgas. Mēslošanu es parasti atsāku tikai tad, kad redzu, ka kaktuss ir tiešām pamodies un sācis dzīt jaunas, gaiši zaļas lapiņas.
Šim nolūkam vislabāk der vājš kompleksā mēslojuma šķīdums, kas paredzēts tieši kaktusiem vai ziedošiem telpaugiem. Es mēdzu gatavot pavisam vāju maisījumu un dot to reizi mēnesī līdz pat vasaras beigām. Augustā barošanu atkal pārtraucu, lai kaktuss paspētu sagatavoties nākamajai lielajai ziemas ziedēšanai.
Pārstādīšana tikai tad, ja tiešām vajag
Pretēji daudziem citiem telpaugiem, Ziemassvētku kaktuss nemīl lielus podus. Tam patīk, ja saknēm ir nedaudz šauri. Tāpēc katru gadu to pārstādīt noteikti nevajag. Es savus augus pārstādu vidēji reizi trīs vai četros gados.
Ja redzat, ka ūdens caur podu iztek pārāk ātri vai saknes jau sāk līst ārā pa apakšējiem caurumiem, tad ir laiks jaunai mājvietai. Labākais laiks pārstādīšanai ir tūlīt pēc miera perioda beigām, pirms sākas aktīvā augšana pavasarī. Izmantojiet vieglu, irdenu augsni, kas labi laiž cauri gaisu, jo kaktusa saknēm patīk elpot.
Ziemassvētku kaktuss var nodzīvot desmitiem gadu un kļūt par īstu ģimenes relikviju, ja vien iemācās saprast tā vienkāršās vēlmes. Tas neprasa dārgus kopšanas līdzekļus, tikai nedaudz pacietības un klusuma brīdi pēc lielajiem svētkiem.
