Psiholoģiskais aspekts
Pastāv arī cits skatījums, kam ir psiholoģisks pamats.
Šeit būtība slēpjas tajā, ka tieši tāds dzīvnieks kā kaķis iemieso visu skaistāko – grāciju, cieņu, pozitīvismu.
Un, ja mēs pārkāpjam pāri murrātājam, tas var tikt uztverts kā apkārtējās harmonijas un kārtības pārkāpums.
Savukārt šāda rīcība zemapziņas līmenī izraisa trauksmes sajūtu un zināmu diskomfortu.
Reāls fizisks diskomforts
Un, protams, ir arī pavisam praktisks iemesls, kāpēc nevajadzētu pārkāpt pāri savam kaķim.
Kaķiem ir ļoti asa dzirde, tāpēc pēkšņas kustības un negaidīti trokšņi viņus bieži nobiedē.
Turklāt murrātājam var kļūt bail, redzot, kā viņam tuvojas tik liels cilvēks. Kaķis taču nezina, ko cilvēks grasās darīt.
Bailes dzīvniekā var izraisīt straujas kustības un satraukumu.
Tas var kaitēt gan pašam dzīvniekam, gan cilvēkam. Nobijies kaķis var pēkšņi palēkties un nonākt zem saimnieka kājas.
Sekas tam var būt – skrāpējumi vai kodumi kājās tam, kurš nolēmis pārkāpt pār pūkaini. Arī pašam dzīvniekam var tikt traumēta aste vai kāja.
Ja šādas situācijas atkārtojas bieži, tas var novest pie kaķa stresa un pasliktināt attiecības starp viņu un cilvēku.
Un tā sanāk, ka, lai gan nav nekādu zinātnisku pierādījumu tam, ka pārkāpšana pāri kaķim varētu radīt negatīvas sekas, daži cilvēki joprojām ievēro šo ieradumu – sekojot tradīcijām un cenšoties izvairīties no nepatikšanām. Arī man zemapziņā ir sajūta, ka tā labāk nedarīt. Un tas nāk jau no bērnības. Atceros, ka, kad biju maza, vecmāmiņa neļāva nevienam pārkāpt pāri man, sakot, ka tad es neaugšot.
Lasi vēl: 1 ēdamkarote uz 10 litriem ūdens tomātiem: apleju tomātus, lai no katra zieda veidotos augļa aizmetnis
Un šo atmiņu es glabāju vēl šodien – cenšos nepārkāpt pāri nevienam. Labāk pagaidīšu vai apiešu. Kaut kā es tam vienkārši ticu. Kaķim taču arī var mierīgi apiet apkārt, vai maigi pabīdīt vai pārcelt uz citu vietu, kur viņam netraucēs un neviens nepaklups. Tas taču nav grūti, un arī pašam mierīgāk paliek.
