– Martiņ, tu esi tik agri mājās! Man vēl nebija laika pagatavot ēdienu, – Didzis sacīja, cenšoties saglabāt mieru.
– Nekas, tas ir labi. Es pati sev pagatavošu salātus, – Marta atbildēja mierīgi.
– Ar ko tu tikko runāji pa telefonu? – Marta jautāja, vērīgi nolūkojoties vīrā.
– Jā, tas bija Viesturs. Viņš atkal aicināja mani nedēļas nogalē doties makšķerēt, – Didzis atbildēja, cenšoties izklausīties nevērīgs.
– Forši, – Marta sacīja, viegli ironiski pasmaidot. – Tikai pēdējā laikā tu makšķerē arvien biežāk, bet loms gan vienmēr paliek kaut kur aiz kadra.
– Nu… jā, sanāk, kā sanāk, – Didzis nomurmināja, izvairoties no Martas skatiena.
– Zini, man ienāca prātā doma, ka arī es varētu doties ar tevi makšķerēt, – Marta sacīja, vērīgi nolūkojoties vīrā. – Pārāk ilgi esmu mājās, un man tas jau ir apnicis. Turklāt pēdējā laikā mēs gandrīz nemaz nepavadām laiku kopā, lai gan dzīvojam zem viena jumta.
– Bet tā ir vīriešu nodarbe… Ko tu tur darīsi? – Didzis jautāja, patiesi izbrīnīts.
– Es noteikti atradīšu, ko darīt. Nu, ko saki, dosimies sestdien kopā makšķerēt? – Marta jautāja ar cerību balsī.
– Sarunāts, – vīrs atbildēja, cenšoties saglabāt mieru.
Pēc divām dienām Didzis paziņoja, ka makšķerēšanas brauciens tiek atcelts, jo autoservisā esot sakrājies pārāk daudz darba. Tomēr ar to viss nebeidzās – viņš sāka meklēt jaunus attaisnojumus, lai izvairītos no solītās kopā pavadītās dienas.
Sestdien, ierodoties autoservisā, Marta konstatēja, ka vīra tur nemaz nav. Tajā brīdī viņa saprata, ka Didzis viņu māna, taču vēl nebija skaidrs, kā viņu pieķert melos.
Marta, pirmo reizi pārvarot iekšējās šaubas, nolēma pārbaudīt Didža telefonu. Viņa nekad agrāk to nebija darījusi, taču šoreiz intuīcija lika rīkoties. Atverot vīra saraksti, viņa ieraudzīja ziņas no sievietes vārdā Elīna. Izrādījās, ka Elīna bija stāvoklī no Didža un vēlējās saglabāt grūtniecību, taču viņš kategoriski bija pret šo ideju.
Pārlasot saraksti, Marta saprata, ka Didzis un Elīna bija attiecībās jau aptuveni divus gadus. Viņai kļuva skaidrs, ka visu šo laiku vīrs prasmīgi slēpis savu dubulto dzīvi, liedzot jebkādas aizdomas un radot ilūziju par uzticību.
Apņēmības pilna atmaskot vīru, Marta nolēma viņam sekot brīdī, kad viņš sarunāja tikšanos ar Elīnu. Viņa klusām sekoja Didzim līdz parkam, kur abi mīlnieki satikās. Vērojot no attāluma, Marta ieraudzīja, kā vīrs maigi apskauj Elīnu un noskūpsta viņu. Šis brīdis bija neapstrīdams pierādījums. Nekavējoties izvilkusi telefonu, viņa nofotografēja notiekošo un, savaldīdama emocijas, izlēma rīkoties – Marta pārliecinoši piegāja pie viņiem.
– Redz, kāds tu esi, Didzi. Makšķerējot esi ticis pie iespaidīga loma. Bravo. Bet šovakar savāc savas mantas un pazūdi no manas dzīves, – Marta noteica un pagriezusies devās mājās.
Didzis mēģināja viņai sekot un lūgt piedošanu, taču Marta saprata, ka šo rīcību nespēs aizmirst. Viņu pārņēma vilšanās un sāpes, īpaši apzinoties, ka šī nodevība nesīs paliekošas sekas.
Didzis savāca savas mantas un pameta kopīgo mājokli. Pusgadu viņš centās atgūt Martas uzticību, taču viņa palika nelokāma. Marta saprata, ka vīra raksturs nemainīsies, un sāka domāt – vai viņus vispār kas patiesi vienoja? Iespējams, nemaz ne.
Marta nolēma sākt jaunu dzīves posmu, atstājot aiz muguras neuzticību un vilšanos. Viņa apzinājās savu vērtību un saprata, ka ir pelnījusi ko vairāk. Ar pārliecību par sevi un ticību nākotnei viņa nolēma virzīties uz priekšu, cerot reiz piedzīvot patiesu mīlestību un cieņu.
Kā tev šķita šis stāsts? Vai, tavuprāt, Marta pieņēma pareizo lēmumu, atsakoties dot vīram otru iespēju? Priecāsimies, ja dalīsies savās domās un pieredzē komentāros!
