Elīna negulēja visu nakti. Izstāstīt Martai patiesību nozīmēja zaudēt draudzeni. Viņa neticētu vai, vēl ļaunāk, apcels Elīnu provokācijā. Klusēt – nozīmēja paciest tālāk
Bet Kārlis acīmredzami nebija no tiem, kas viegli atkāpjas. No rīta viņa piezvanīja Rūdolfam. Divus metrus garš vīrs, boksa treneris, sens draugs. Reizēm palīdzēja ar pārcelšanos un remontu.
— Rūdolf, man vajadzīgs pakalpojums.
— Kāds?
— Pabūn par manu puisi vienu vakaru.
— Kā tas domāts?
Viņa izskaidroja situāciju. Rūdolfs iesmējās.
— Āzis, tātad. Labi, palīdzēsim.
Viņi sarunāja satikties kafejnīcā. Elīna piezvanīja Martai.
— Varbūt pasēžam četratā? Es ar savu puisi, jūs ar Kārli.
— Puisi? — draudzene bija pārsteigta. — Tev ir puisis?
— Nesen iepazināmies.
— Super! Protams, dodamies!
Norunātajā vakarā viņi ieradās pirmie. Rūdolfs izskatījās iespaidīgi – melns T-krekls apspīlēja viņa spēcīgo torsu, rokas kā svarcēlājam.
— Nepārcenties, — palūdza Elīna.
— Atpūties. Viss būs kulturāli.
Marta ar Kārli kavējās. Beidzot parādījās – viņa starojoša, viņš saraucis uzacis.

— Ak, kāds vīrietis! — Marta sajūsminājās, apskatot Rūdolfu. — Kur iepazināties?
— Sporta zālē, — atbildēja Elīna. — Rūdolf, šī ir Marta un Kārlis.
Vīrieši paspieda viens otram rokas. Rūdolfs saspieda nedaudz spēcīgāk nekā nepieciešams – Kārlis saviebās. Viņi apsēdās pie galda. Kārlis mēģināja apsēsties blakus Elīnai, bet Rūdolfs viņu apsteidza.
— Es te, — mierīgi teica viņš.
Kārlis apsēdās pretī, urbinādams Elīnu ar skatienu. Vakariņu laikā Rūdolfs spēlēja lomu ideāli. Apskāva Elīnu ap pleciem, čukstēja kaut ko ausī. Marta kusa.
— Cik jūs esat skaists pāris!
Kārlis klusēja, urķējās salātos.
— Bet kur tu strādā? — beidzot viņš jautāja Rūdolfam.
— Trenēju. Boksu, jaukto mākslu.
— Ā, sportists…
Balsī viss bija skaidrs. Rūdolfs pasmaidīja.
— Un sniedzu konsultācijas par drošību. Klubiem, restorāniem.
— Miesassargs, tātad?
— Var arī tā teikt. Bet tu?
— Pārdošanas menedžeris.
— Skaidrs. Ar valodu strādā.
Iestājās pauze. Marta sāka rosīties.
— Meitenes, iesim uz dāmu istabu.
— Es negribu, — teica Elīna.
— Nu, nāc taču, papļāpāsim.
Viņa negribīgi piecēlās. Tualetē Marta uzreiz sāka iztaujāt.
— Viņš ir šiks! Kur tu tādu atradi?
— Paveicās.
— Tās rokas!
— Marta…
— Ak, nu labi tev! Mēs taču esam draudzenes! Kārlis, starp citu, greizsirdīgs.
— Kāpēc lai būtu?
— Saka, ka tu viņam patiki. Pirms šī Rūdolfa.
— Viņš tev tā arī pateica?
— Nu, ne gluži tieši… Apmeta mājienu. Bet es neesmu muļķe, redzu — uzmet skatienu. Tagad saprotu, kāpēc tu no viņa izvairījies.

Tātad, bija pamanījusi. Un klusēja. Viņas atgriezās pie galda. Vīrieši sēdēja klusējot. Atmosfēra bija kā pirms negaisa.
— Viss labi? — jautāja Marta.
— Lieliski, — atbildēja Rūdolfs. — Mēs ar Kārli šeit iepazināmies tuvāk.
Kārlis nobālēja. Kas starp viņiem notika, Elīna neuzzināja. Bet efekts bija acīmredzams — atlikušo vakara daļu Kārlis sēdēja kluss, uz Elīnu neskatījās, jokus neteica. Viņi izklīda agri. Kārlis burtiski vilka Martu uz izeju.
— Atā, draugi! — viņa sauca. — Vēl tiksimies!
Kad viņi aizgāja, Rūdolfs pasūtīja sev dzērienu.
— Nu gan tipiņš tavs Kārlis.
— Ko viņš teica?
— Nav svarīgi. Bet mājienu saprata. Vairs nelīdīs klāt.
— Paldies, Rūdolf.
— Nav par ko. Tikai atver acis savai draudzenei. Citādi slikti beigsies.
Elīna pamāja, bet zināja — neteiks. Martai pašai jāsaprot.
Pēc tā vakara Kārlis kļuva klusāks. Kopīgās tikšanās reizēs turējās attālumā, acis nepacēla, sarunas neuzsāka. Marta brīnījās.
Marikas sirds atklāsme: “Šādā vecumā ir grūti atrast patiesumu” jeb kā ienākumi ietekmē iepazīšanos
— Kas ar viņu? Kā ūdeni mutē ieņēmis.
— Varbūt darbā nogurst.
— Varbūt…
Leģenda par romānu ar Rūdolfu noturējās trīs mēnešus. Pēc tam nācās “iet savu ceļu” — Marta sāka pieprasīt dubult randiņus.
— Kāpēc beidzāt satikties? — viņa uzstājīgi jautāja.
— Nesaskanēja raksturi.
— Žēl. Labs bija.
Kārlis atdzīvojās, uzzinājis šo jaunumu. Bet mēģināt uzbāzties vairs neuzdrošinājās. Rūdolfs bija atstājis neizdzēšamu iespaidu. Pagāja gads. Pēc tam otrs. Elīna un Marta turpināja draudzēties, bet vairs ne tik tuvu. Parādījās barjera — neizteiktā patiesība. Kādu dienu Marta piezvanīja un viss atklājās…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Tevi noteikti interesēs
- Neparasts notikums ceļā uz Jēkabpili: sieviete iekāpa autobusā un apklusināja visus ar vienu frāzi
- “Kas tie par svētkiem ja nevar pieēsties”, no Jaungada svinībām pie viņiem vienmēr atbraucām izsalkuši
- Kāda būs vasara: pirmā lielā sinoptiķu prognoze 2026. gada jūnijam, jūlijam un augustam
- Pircēja neapmierināta par redzēto Latvijas lielveikalos: ”Par ko tādu netaisos maksāt”
- Masveidā saņemto klientu sūdzību rezultātā uzņēmums “Bite” ir spiests saviem klientiem piedāvāt īpašu piedāvājumu
- Kad pieķēru sievu, pārcēlos uz vectēva māju Latgales nomaļā ciemā; pat sapņos neredzēju, kas mani tur sagaidīs












