Marts ir laiks, kad daba sāk lēnām mosties, un dārzniekiem šis ir viens no atbildīgākajiem brīžiem gadā. Kamēr koki vēl guļ ziemas miegā, ir īstais brīdis ņemt rokās dārza šķēres, lai palīdzētu augiem sagatavoties gaidāmajai vasarai.
Pareiza apgriešana šajā periodā ne tikai uzlabo koka veselību, bet arī ieliek pamatu bagātīgai un kvalitatīvai ražai, turklāt augam tas ir krietni mazāks stress nekā vēlāk pavasarī.
Speciālisti uzsver, ka dārza kopšana nav tikai estētisks jautājums. Izpētot pieredzējušu dārzkopju ieteikumus, top skaidrs, ka katram griezienam ir sava nozīme — vai tā būtu vainaga retināšana, bojāto zaru likvidēšana vai pareiza augšanas virziena noteikšana. Galvenais ir saprast pamatprincipus, lai dārzs nevis ciestu no pārlieku liela entuziasma, bet gan uzplauktu ar jaunu spēku.
Ar ko sākt, ja dārzā koki vēl nav griezti?
Pirmais solis ir darbarīku sagatavošana un pareizas tehnikas apguve. Zinoši meistari iesaka zariem līdz aptuveni pusotra centimetra biezumam izmantot dārza šķēres (sekatoru), bet resnākiem — nelielu zāģīti. Lielākais izaicinājums iesācējiem ir izvairīties no “celmiņu” atstāšanas.
Zara vietā, kur tas savienojas ar stumbru vai vecāku zaru, parasti ir redzams neliels audu sabiezējums jeb “gredzens”. Grieziens jāveic tieši virs šīs vietas, pilnībā noņemot zara pamatni, bet nesabojājot pašu gredzenu. Ja darbs paveikts pareizi, brūce sadzīs pati un kokam pat nebūs nepieciešama papildu apstrāde ar dārza ziedi. Formējot kompaktu vainagu, zaru mēdz saīsināt līdz ārējam pumpuram, griežot nedaudz slīpi, lai ūdens neuzkrātos uz griezuma vietas.
Kad ir piemērotākais brīdis dārza darbiem?
Lai gan tradicionāli koku apgriešanai tiek veltīts februāris, marts un aprīlis, dārzkopības eksperti norāda, ka katrai kultūrai ir savas īpatnības. Lielākajai daļai augļu koku labākais laiks ir periods līdz pat pumpuru pietūkšanai, kad koka karkass ir labi pārredzams.
Tomēr ir svarīgi pamanīt izņēmumus. Augiem, kuriem pavasarī raksturīga spēcīga “asarošana” jeb sulu tecēšana — piemēram, aktinīdijām, citronvīnogām, vīnogulājiem, kļavām un bērziem —, pavasara apgriešana var būt pat kaitīga. Šīs kultūras labāk atstāt uz vasaru vai rudeni, lai izvairītos no auga novājināšanas.
Lasi vēl: Kāpēc saimnieces agrāk lika veļas ziepes saldētavā: negaidīts paņēmiens, kas joprojām atvieglo mājas darbus
Jaunu un nobriedušu koku kopšanas atšķirības
Pieeja jaunstādiem un jau pieaugušiem kokiem būtiski atšķiras. Jauniem koliem svarīgākais ir izveidot stabilu skeletu. Speciālisti iesaka jau laikus plānot koka augstumu un galveno stumbru apgriezt tikai tad, kad sasniegts vēlamais izmērs — parasti tie ir 3 līdz 4 metri. Īpaši uzmanīgiem jābūt ar kauliņaugļiem (ķiršiem, plūmēm), kas gadā var izstiepties pat par pusotru metru, tāpēc to galotnes bieži nākas saīsināt katru gadu.
Zinoši dārznieki pievērš uzmanību arī tā sauktajām “asajām dakšām” — zariem, kas no stumbra aug leņķī, kas mazāks par 45 grādiem. Jaunībā šāds zars šķiet nekaitīgs, taču gadu gaitā tas var viegli nolūzt zem sniega vai ražas smaguma, radot kaitīgas brūces stumbrā. Savlaicīga šādu zaru likvidēšana pasargā dārzu no lielām problēmām nākotnē.
Kā labāk veidot vainagu?
Vainagam jābūt kupolveida: augšējai daļai jābūt kompaktākai par apakšējo.
Galvenajam stumbram (virsotnei) jābūt par aptuveni 20 cm augstākam par sānu zariem.
Jāiztīra zari, kas aug uz iekšu vai krustojas, radot lieku sabiezējumu.
Pieaugušiem kokiem vispirms veic sanitāro tīrīšanu — noņem sausos un slimos zarus.
Kāpēc ir vērts saglabāt “vilciņus” uz veciem kokiem?
Strādājot ar veciem kokiem, dārznieki bieži vien pieļauj kļūdu, cenšoties iztīrīt visu lieko uzreiz. Tomēr pieredzējuši speciālisti iesaka veciem kokiem saglabāt spēcīgos vertikālos dzinumus jeb “vilciņus”. Tie pēc dažiem gadiem var kļūt par pamatu jaunam, veselīgam vainagam, aizstājot vecos un kaitīgus zarus.
Lasi vēl: Dīvainā kaķu uzvedība vakaros: ko patiesībā nozīmē pēkšņās skriešanas sacīkstes pa istabu
Jāatceras, ka jebkura apgriešana novājina koku, tāpēc ar veciem augiem jārīkojas saudzīgi. Pārāk radikāla iejaukšanās var provocēt kaites attīstību. Mērķis ir panākt, lai gaisma piekļūtu arī apakšējiem zariem, tāpēc virsotni vēlams nedaudz pazemināt un izretināt, bet pārējo vainagu veidot kompaktu un stabilu. Tas palīdzēs kokam izturēt gan vēju, gan sniegu, gan bagātīgu ražu, nezaudējot veselību.
