Šī gada pavasaris Latvijā ir iesācies ar laikapstākļiem, kas likuši pārcilāt meteoroloģisko novērojumu arhīvus. Aizvadītais marts ir oficiāli atzīts par siltāko novērojumu vēsturē, šo godpilno, bet reizē neparasto titulu dalot ar 2007. gadu.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati rāda, ka mēneša vidējā temperatūra valstī sasniedza +4,4 grādus, kas ir ievērojami virs ierastajām normām. Šādas krasas izmaiņas liecina par to, ka ziema šogad atkāpusies neierasti ātri, dodot vietu agram un izteiktam siltumam.
Interesanti, ka martā nav bijusi neviena diena, kad gaisa temperatūra būtu noslīdējusi zem klimatiskās normas. Tieši pretēji – mēneša laikā Latvijā tika pārspēti 123 diennakts siltuma rekordi. Pieci no tiem bija pat visas valsts mēroga rekordi, kas fiksēti dažādās novērojumu stacijās.
Lai gan mēneša sākumā Daugavpilī vēl tika novērots neliels sals, sasniedzot -8,4 grādus, jau marta beigās tajā pašā pilsētā termometra stabiņš pakāpās līdz pat +17,9 grādiem, sagādājot iedzīvotājiem gandrīz vasarīgas sajūtas.
Sausuma rekordi un dabas atmošanās
Līdztekus siltumam marts pārsteidza arī ar neierasti mazu nokrišņu daudzumu. Statistika rāda, ka šis ir bijis ceturtais sausākais marts pēdējo simts gadu laikā. Vidēji valstī nolija vien 6,1 milimetrs nokrišņu, kas ir tikai nieka 17% no tā, ko parasti sagaidām šajā mēnesī.
Tik liels sausums pavasara sākumā ir retums, un tas ietekmē gan augsni, gan dabas procesus. Kamēr Kurzemes pusē, piemēram, Ainažos, lietus bija nedaudz biežāks viesis, Latgales pusē nokrišņu bija pavisam maz, Daugavpils apkārtnē sasniedzot knapi divus milimetrus.
Šāds saulains un sauss laiks ir veicinājis strauju dabas atmošanos. Dārzos un parkos neierasti agri sākušas ziedēt pirmās pavasara puķes, un gājputnu atgriešanās šogad vērojama agrāk nekā citus gadus.
Tomēr lauksaimniekiem un dārzkopjiem šāds sausums liek būt uzmanīgiem, jo mitruma līmenis augsnē ir nepietiekams tik agram pavasara cēlienam. Relatīvais gaisa mitrums valstī vidēji bija ap 76%, taču austrumu rajonos, piemēram, Dagdā un Rēzeknē, gaiss bija vēl sausāks, radot savdabīgu, dzidru pavasara atmosfēru.
Vēja brāzmas un mainīgā piekrastes gaisa telpa
Lai gan kopumā mēnesis bija mierīgs un saulains, neizpalika arī pa kādam asākam brīdim. Marta nogalē Ventspilī tika novērotas stiprākās vēja brāzmas, kas sasniedza 22,2 metrus sekundē. Piekrastes rajonos šādas vēja brāzmas pavasarī nav nekas neparasts, taču kopā ar siltajām gaisa masām tās radīja sajūtu, ka laikapstākļi mainās ļoti strauji.
Tajā pašā laikā Liepājas pusē tika fiksēts visaugstākais gaisa mitrums, kas skaidrojams ar jūras tuvumu un miglas veidošanos siltā gaisa ietekmē.
Šādas krasas temperatūras svārstības un sausuma periodi arvien biežāk liek aizdomāties par to, kā mainās mūsu ierastie gadalaiki. Ja agrāk marts asociējās ar kūstošu sniegu un dubļiem, tad pēdējos gados tas arvien biežāk atgādina aprīli vai pat maija sākumu. Iedzīvotājiem šāds laiks sniedz iespēju vairāk laika pavadīt svaigā gaisā un baudīt sauli, taču dabas vērotāji norāda, ka tik agrs siltums var būt mānīgs, jo pavasara salnas joprojām var ietekmēt augu attīstību.
Aizvadītais mēnesis ir spilgts piemērs tam, cik neparedzama var būt Latvijas daba. Rekordlielais siltuma skaits un vēsturiskais sausums ir iezīmējis šo gadu kā īpašu punktu meteoroloģijas vēsturē. Sekojot līdzi tālākajām prognozēm, atliek vien cerēt, ka nākamie mēneši atnesīs nepieciešamo mitrumu dabas līdzsvaram, vienlaikus saglabājot to patīkamo pavasara noskaņu, ko paspējām izbaudīt martā.
