Māte aizgāja mūžībā dzemdību laikā, bet mans dēliņš atveda mājās abu kopīgo bērniņu un pavēstīja man, ka nav spējis viņu atstāt dzemdību namā

Es vēlos pastāstīt stāstu, kas saistīts ar manu dēlu. Mans mīļotais zēns, neskatoties uz savu jauno vecumu, parādīja sevi kā īstu vīrieti, jo viņš nebaidījās uzņemties atbildību, kas negaidīti uzkrita viņam uz pleciem, stāsta kāda interneta lietotāja.

Kad mans dēls bija 15 gadus vecs, viņš pieņēma lēmumu iestāties koledžā, kas atrodas pilsētā, lai gan mūsu ģimene dzīvo laukos.

Pirmos sešus mēnešus mans dēls katru nedēļas nogali un brīvdienās brauca mājās, lai pavadītu laiku kopā ar mani.

Pēkšņi mans dēls pārstāja braukt mājās, un tikai piezvanīja, lai pateiktu, ka viņam nav laika, jo nepieciešams daudz mācīties, taču viņš apliecināja, ka ar viņu viss ir kārtībā. Tomēr pēc kāda laika, bez jebkāda brīdinājuma, viņš pēkšņi parādījās uz mājas sliekšņa, rokās turot saišķi.

Izrādījās, ka dēls bija iepazinies ar meiteni, un viņi sāka veidot attiecības. Viņš viņu ļoti mīlēja un bija dziļi iesaistījies šajās attiecībās.

Meitenei iestājās grūtniecība, taču dzemdību laikā piedzima nopietnas komplikācijas. Tā rezultātā viņa zaudēja pārāk daudz asi*u, kas noveda pie ļoti smagas veselības pasliktināšanās. Viņa nespēja izdzīvot šo sarežģījumu dēļ. Abiem piedzimusi meitiņa, kura uzreiz palika bez mātes, piedzīvojot lielu zaudējumu jau pašā dzīves sākumā.

Lai gan dēls pats vēl bija bērns, viņš negribēja atstāt savu meitu dzemdību namā. Viņš pieņēma lēmumu audzināt viņu pats, uzņemoties pilnu atbildību par viņas aprūpi un audzināšanu.

Viņš bija pārliecināts, ka es vienmēr būšu viņa pusē, neskatoties uz apstākļiem, tāpēc viņš atnāca mājās ar manu mazmeitu un visu izstāstīja. Tagad es saprotu, ka mans dēls ir īsts vīrietis, kas spēj uzņemties atbildību un būt stiprs!

Padalieties ar savu viedokli komentāros! Kā jūs vērtējat ģimenes atbalsta nozīmi grūtībās un kā tas ietekmē cilvēka spēju uzņemties atbildību? Vai ir kādi līdzīgi pieredzes stāsti, ko vēlaties dalīties?

Leave a Comment