Bieži vien mēs ignorējam to, kas atrodas mums tieši zem deguna. Arī es gadiem ilgi savā mājoklī sastapu šo mazo kukaini, neuzdodot liekus jautājumus. Tas vienmēr pazuda tikpat ātri, cik parādījās, radot maldīgu iespaidu par savu nekaitīgumu. Izrādās, ka nezināšana šoreiz nav bijusi tā labākā stratēģija.
Reizēm vannasistabā, zem grīdlīstes vai uz tapetēm mēs pēkšņi pamanām kaut ko veiklu, kas pazibējis acu kaktiņā. Vai tikai nelikās? Nē. Tas tiešām ir tur. Mazs, žigls. Dzīvo tepat blakus. Gadiem. Gandrīz nemanāms. Kas tas ir?
Mēs esam pieraduši pie prusakiem, skudrām, augļu mušiņām uz āboliem. Bet šis ir kas cits.
Šī radība parādās tikai tumsā. Pie gaismas tā bieži vien pazūd, it kā izšķīst. Bet pamanīt to tomēr var paspēt. Tikai ap centimetru gara, bez spārniem, bet ar „asti”. Līdzinās folijas strēmelei vai sudrabainam zivtiņveidīgam kukainim. Pārvietojas haotiski un ātri. Pamēģini noķert.
To sauc par sudrabainā zvīņene jeb sudrabzivs. Šis kukainis dzīvo uz Zemes kopš laikiem, kad dinozauri vēl nebija izšķīlušies. Dzīvo līdz pat astoņiem gadiem. Var iedēt līdz simts oliņām. Un dara to nemanāmi — zem flīzēm, spraugās, aiz vannas. Jūsu mājās ir svešas oliņas!
Kāpēc viņa izvēlējās jūsu mājas
Atšķirībā no prusakiem, sudrabzivis nemeklē drupačas un neuzmeklē ēdiena atlikumus. Viņu pievilina mitrums, siltums, skābušas lupatas un papīrs. Īpaši tīk līmes savienojumi, ciete, celuloze. Viņai patīk vannasistaba, ventilācija, pagrabs, skapju aizmugures — vietas, kurās gadiem ilgi neskatās.
Ja dzīvoklī redzama mitruma pazīmes, pelējums stūros, paaugstināts mitrums — sudrabzivs parādās kā indikators. Tā ir kā lakmusa papīrītis: ja tā ir, tad kaut kas nav kārtībā.
Tās parādīšanās signalizē, ka jūsu mājās var sākties nemanāma pelējuma veidošanās, kuru vēlāk būs grūti vai pat neiespējami likvidēt, un var nākties pat pārvākties.
Tā ēd atmiņas
Vecas grāmatas. Fotoalbumus. Dokumentus. Vēstules. Papīra kastes. Tas viss ir viņas banketa galds. Tā grauž stūrus, atstāj drupačas, pēdas, sīkas caurumiņus un plankumiņus. Pēc tam pārvietojas uz tapetēm, kastēm, dārgām grāmatām ar cietajiem vākiem (lētās neskraida).
Un ja tā jau ir klāt — tas nozīmē, ka kaut kur netālu ir pelējums. Vai skābušas lupatas. Vai mitrums, kas iesūcas mājā. Ne uzreiz, bet iznīcinoši.
Vakar viena paskrēja garām. Šodien jau trīs. Rīt – simts piecpadsmit. Viņas skrien pa sienām, iešaujas spraugās, atstāj sudrabainas zvīņas, baltu putekļu kārtu un dīvainas gļotainas pēdas. Un ja redzat tās dienā – tas nozīmē, ka process jau ir sācies.
Sudrabzivis nerada troksni. Neskrien acīs. Tā pastāv fonā. Bet, ja viņai ir ērti – viņa vairojas.
Kā izglābties?
Vienkārši pārtrauciet to barot. Izmetiet visas grāmatas… Joks))) Vienkārši jāuzkopj un jāpieskata māja. Jānovāc mitrums, jāpārbauda caurules, jānotīra zem vannas, jāiztīra ventilācija, jāapstrādā tumšie stūri — varbūt pat atradīsiet kādu paslēpto naudiņu. Var izmantot slazdus — burkas ar papīru, speciālus ķīmiskos līdzekļus. Taču, ja apstākļi paliks nemainīgi, tās atgriezīsies, pat ja nomedīsiet desmit reizes.
Tas ir jūsu indikators
Sudrabzivs ir jūsu mājas stāvokļa indikators. Rādītājs, ka mājā ir vieta, kur sāk sabojāties vide. Tur, kur jūs neredzat — zem grīdas, sienā, aiz caurules, zem vecā linoleja. Tā neparādās nejauši — tā rāda, kur ir problēma. Var visu iztīrīt un apstrādāt ar insekticīdiem, bet, ja aiz sienas paliks mitrums, viss sāksies no jauna. Un jūs atkal redzēsiet šo ātro viesi tumsā.
