Aruna Shanbauga strādāja kā medmāsa kādā ārstniecības iestādē, Indijā, kad viņai bija 24 gadi. Kādā dienā, 1973. gadā, kad viņa pārģērbās pēc savas darba maiņas, piedzīvoja šokējošu uzbrukumu no vēl viena ārstniecības iestādes darbinieka, Sohanlal Bhartha Walmiki, kurš viņai uzbruka.
Viņš izmantoja suņu ķēdi, lai Arunu žņaugtu un varētu izvarot. Tas nobloķēja asiņu pieplūdi smadzenēm, kas atstāja neatgriezenisku smadzeņu traumu, padarot Arunu par “dārzeni”, kad cilvēka ķermenis spēj eksistēt, elpot un uzņemt uzturvielas, bet smadzenes ir mirušas.
Walkimi tika pieķerts, bet, neskatoties uz to, viņu ieslodzīja tikai uz 7 gadiem par uzbrukumu un laupīšanu. Savukārt Asura vairs nekad nedzīvoja, viņa bija pilnībā paralizēta un viņai nācās pavadīt savus atlikušos dzīves gadus piekaltai pie slimnīcas gultas.
Bijušo medmāsu uzturēja pie dzīvības, barojot viņu caur degunu, bet pēdējās dzīves nedēļās viņa saslima ar pneimoniju un aizgāja no dzīves pēc 42 gadu ilgas eksistēšanas slimnīcas gultā.
Pēc šī gadījuma, Indijā tika aktualizēts jautājums par eitanāziju, lai līdzīgos gadījumos cilvēku var atbrīvot no mocībām un ļaut tam aiziet.
Kāds Asuras draugs, žurnālists, izteicās, ka viņa mazais salauztais un sasistais putnēns beidzot var brīvi aizlidot un rast mūžīgo mieru.
Avots: mirror.co.uk