Meiteni notrieca mašīna, meitene bija dzīva, tāpēc autovadītājs viņu iesēdināja pie sevis mašīnā un aizveda uz slimnīcu.
Pa ceļam viņam piezvanīja viņa tēvs un puisis pastāstīja par notikušo. Tēvs pavēlēja viņam nesteigties ar slimnīcu, jo tur izsauks policiju, bet pārliecināties, ka viņa ir dzīva un tad atstāt viņu kaut kur pie slimnīcas, lai nenodotu sevi un mašīnu.
Paskatoties uz aizmugurējo sēdekli, puisis ļoti nobijās, jo meitene bija zaudējusi samaņu un puisis nodomāja, ka ir noticies pats briesmīgākais, un viņa ir gājusi bojā. Viņš nobijās un nolēma aizvest viņu tālāk no pilsētas un atstāt kaut kur ciemā.
Rezultātā viņš tā arī izdarīja. Meiteni zem žoga atrada vientuļa sieviete, šamane. Viņa paņēma meiteni pie sevis uz mājām, sniedza pirmo palīdzību un atstāja pie sevis, lai izveseļojas.
Meitene ātri atlaba, bet zaudēja atmiņu, tāpēc nesaprata, kas viņa ir, kur ir viņas mājas un ģimene. Viņai līdzi nebija arī dokumentu, tāpēc šamane nolēma, ka meitene var padzīvot pie viņas līdz brīdim, kamēr neatgūs atmiņu. Meitene pie viņas nodzīvoja 12 gadus!
Meitene atcerējās, kas viņa ir, un kur ir viņas ģimene tikai pēc tam, kad piedzīvoja ļoti lielu stresu. Pēc dzemdībām viņa ar savu mazo meitiņu bija mājās (pēdējos 6 gadus viņa šajā mājā nodzīvoja kopā ar pusi, bet viņi apprecējās pirms diviem gadiem), kad viņiem mājās ielauzās laupītāji.
Bandīti nezināja, ka mājās ir cilvēki, bet, viņus ieraugot, sieviete saprata, ka viņai nepieciešams glābties. Sieviete šajā brīdī kopā ar bērnu gulēja gultiņā. Laupītājus ieraugot, sieviete pārdzīvoja ļoti lielu stresu.
Viņai izdevās izglābties pašai un izglābt savu mazo meitiņu, un beidzot viņa atcerējās visu par sevi, atcerējās arī savus vecākus.
Pēc pāris dienām viņa ar vīru un meitu aizbrauca pie vecākiem. Vecāki bija ļoti priecīgi un visu laiku raudāja, nevarēja nomierināties! Viņi taču jau daudzus gadus domāja, ka meita vairs nav dzīva!
Lasi arī: Meitene brīnumainā kārtā izglābās, dodoties strādāt uz citu valsti, lai nopelnītu naudu dēlam un mātes operācijai
Ne policija, ne ekstrasensi toreiz nevarēja palīdzēt atrast meiteni. Vecāki bija jau samierinājušies, ka bērna nav, bet tomēr nolīga detektīvu, lai uzzinātu patiesību par notikušo. Tas arī uzzināja par negadījumu, bet ne puisi, kurš notrieca meiteni, ne pašu meiteni neizdevās atrast. Vika pastāstīja, ka viņa dzīvoja mazā ciematā, palīdzēja Ludmilai (šamanei) lasīt zālītes un mājsaimniecības darbos.
Ciemā bija tikai 11 mājas, un tajās pašās dzīvoja tikai veci cilvēki. Meitene pēc avārijas nebija ļoti skaista, viņai uz sejas palika rētas, tāpēc viņa izvairījās no cilvēkiem. Ar savu vīru viņa iepazinās arī ciemā, viņš tur bija feldšeris.
Vecāki bija laimīgi! Meitene arī tagad dzīvo ar vīru tajā ciemā un palīdz Ludmilai, savai glābējai, kura uzdāvināja viņai otro dzīvi! Vecāki viņu bieži apciemo un pateicas Dievam, ka viņa atkal ir ar viņiem!
[…] Meitene izgāja uz veikalu pēc maizes, bet atgriezās mājās pēc 12 gadiem ar vīru un bērnu! […]