Pēdējās pāris nedēļās Visums mani ir kārtīgi gan apdāvinājis, gan arī pamatīgi paķircinājis. Pārcēlos uz dzīvi Vācijā un atradu interesantu hobiju – atkritumu vākšanu
Kas citiem atkritumi- man īsta māksla. Sajūta, ka Visums spēlē ar mani kā pasaku stāstā – te iedod kādu jauku pārsteigumu, te atņem iespēju to pienācīgi iemūžināt. Bet, kā jau parasti, viss notika visnegaidītākajā brīdī: es taču nepaspēju nofotografēt savu “medījumu” pirms došanās uz vasarnīcu!
Un nu nekā – atradumi palika bez fotogrāfijas, un man atliek vien ar smaidu par to atcerēties. Bet lai neturētu intrigu par ilgu, šodien nolēmu kopā ar jums papriecāties par lasītāju atradumiem😘.
Vācijā, kā jau pienākas pavasarī, atvērās jauna dzīsla – it kā pati zeme mostos no ziemas miega un dāvātu mums negaidītus pārsteigumus. Elpa aizraujas, sajūtot šo spirgtumu✊ Pavasaris, galu galā, vienmēr nāk ar jauniem spēkiem! Pastāstīšu par saviem atradumiem šeit.
Un ko tad ir atnesis liktenis citiem? Piemēram, man uzradās sena porcelāna glāze. Vienkāršs priekšmets, vai ne? Bet paskaties uzmanīgāk – kāds smalkums, kāds raksts! Es jau acu priekšā redzu to pārtopu par elegantu vāzīti, kurā uzplauks pavasara sniegpulkstenītes vai maija ziedi.
Vai arī – lūk, vēl viena glāze, citādāka, bet tikpat šarmanta. Mazliet šķiet, ka šie priekšmeti paši izvēlas cilvēkus, pie kuriem nonāk. Liktenis piespēlēja gleznu no diegiem – laikam tā saucamā “nail art” tehnikā. Un tas ir tieši toņos un noskaņā, kas iederas viņas interjerā. It kā pati siena būtu gaidījusi šo mākslas darbu👌.
Vēl es tiku pie īsta dārguma – greznas galda lampas. Jā, tā ir mūsdienu izstrādājums, taču darināta tik prasmīgi padomju “sēnītes” stilā, ka paskaties – un šķiet, ka atgriezies bērnībā pie vecmāmiņas uz bufetes stūra, kur stāvēja līdzīga gaismekļa siltais spīdums.
Un tad vēl – neticami skaists krēsls! Tādu es pati savā dzīvē vēl nebiju redzējusi. Formas, proporcijas, smalkums – viss apvienots vienā priekšmetā. Šķiet, ka tas ir stāsts, kas gaida, lai tiktu izstāstīts. Jo, kamēr citiem birst rokās tādas bagātības, man atliek vien skatīties un priecāties no malas.
Lasi vēl: Ne jūra ne diskotēkas – kā mainās mūsu atvaļinājums pēc 30 gadu vecuma
Un ne tikai senlietas, bet arī pavisam jaunas lietiņas dažiem tiek uzdāvinātas. Dažreiz tās ir tik glītas, ka šķiet – pat veikalā tādas neatradīsi. Piemēram, nelieli, bet stilīgi priekšmeti, vai arī krietni lielāki – kāds krēsliņš, kas, iespējams, ir mūsdienu ražojums, bet paskaties, kāds raksturs, kāds tips! It kā viņš būtu nācis no citas laikmeta ainas.
Vēl viens brīnums-brīnumainais, skaistums skaistākais – muzikālā lādīte! Vai tad tas nav īsts brīnums? Tu atver to, un melodija uzreiz aiznes tevi bērnībā vai pasaku pasaulē. Tas ir priekšmets, kas nes sev līdzi ne tikai skaņu, bet arī emocijas un atmiņas.
Pat kaķīšiem gādīgās saimnieces neļauj palikt bez dāvanām. Viņi saņem rotaļlietas, spilventiņus vai citus mīļumus. Un cilvēkiem tiek arī praktiskas lietas – piemēram, krūkas. Un šeit man atkal gribas iesaukties: “Hei, Visum, man steidzami vajadzīga krūka, lai aizstātu salauzto, vai tu dzirdi?!”
Lasi vēl: Kādus augus nedrīkst turēt mājās un kāpēc tie ir bīstami
Un, starp citu, kā ar visām šīm bagātībām tikt galā? Par to, protams, arī var uzzināt kādā citā atradumā. Jo katram priekšmetam taču ir sava vieta, sava enerģija, un prasmīgi saimnieki māk to piešķirt otrreizēju dzīvi.
Nu bet es – pabeigšu dārza sakopšanu, un tad noteikti vēl izskriešu pa vietējām “suvenīru” vietām. Šeit arī viss kaut ko iespējams atrast! Cilvēki reizēm izmet tādas lietas, ka mati ceļas stāvus – īsti dārgumi nonāk miskastē, bet prasmīga acs tos pamana, paceļ un iedveš tiem jaunu dzīvi😆.
