Mūsu sākotnējais pieprasījums pēc 200 miljoniem eiro netika pieņemts. Tāpēc tagad dzirdam par slimnīcu problēmām saistībā ar pieaugošajām enerģijas izmaksām un inflāciju. Absolūtā sarkanā līnija bija 120 miljoni eiro, aģentūrai LETA sacīja veselības ministrs.
Ministre skaidro: “Varētu teikt, ka no vienas puses ir piešķirti papildu 85 miljoni eiro, no kā 30 miljoni eiro ir tieši onkoloģijai, kas ir pareizi un labi. Nākamais lielais bloks ir veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana bērniem, kur ir plānoti papildu pieci miljoni eiro. Trešais lielākais ir atalgojuma jautājums – mēs gadam prasījām 55 miljonus eiro, un deviņu mēnešu ekvivalents tam ir ieplānots. Mēs vienojāmies ar arodbiedrībām, ka lielākais pieaugums būs tieši zemāk atalgotajiem darbiniekiem, kas ir māsu palīgi un māsas, bet ārstiem attiecīgi šis pieaugums nav tik straujš. Arī nākamajā un aiznākamajā gadā katru gadu šie 55 miljoni eiro ir ieplānoti. Tajā pašā laikā tas ir arī katras klīnikas valdes jautājums, kādā veidā tā veido atalgojuma politiku, gan lai nodrošinātu profesionāļu piesaisti, gan izlīdzinātu atalgojumu starp darbiniekiem.”
Vaicāta par lietām, kuru īstenošanai finansējums tika prasīts, bet netika piešķirts, Meņģelsone stāsta: “Mēs ļoti labi saprotam ģimenes ārstus, ka ir vajadzīgs trešais cilvēks praksē, kurš nav mediķis, bet ļoti atvieglo prakses mediķu darbu. Īpaši tas attiecas uz lauku ģimenes ārstu praksēm, kas mēdz būt ļoti lielas. Ir ļoti daudz organizatorisko jautājumu, un, ja ģimenes ārsts izmeklē pacientu, viņš tajā pašā laikā nevar runāt pa telefonu, organizēt rindu vai skaidrot, kas tālāk jādara attiecībā uz invaliditātes vai kādiem citiem jautājumiem.
Finansējums trešajam darbiniekam bija tāds Covid-19 laika risinājums vakcinācijas procesa dēļ, bet pierādīja, cik tas ir nepieciešams. Iespējams, tas nav vajadzīgs visām praksēm, bet laukos tas tiešām ir nepieciešams. Diemžēl šim finansējums nav paredzēts. Netika iekļauta arī aizvietošanas nauda, lai ārsta prombūtnes laikā viņa praksi pārņemtu kāds cits. Līdz ar to, kāda kapitācijas nauda katrai ģimenes ārsta praksei ir, tāda ir.”
LASI VĒL: 8 muļķīgas lietas, kuras jāpārstāj darīt sievietēm pēc 50
Slimnīcas ceļ trauksmi, ka nespēs nodrošināt visus pakalpojumus. Ministre uzsver, ka par to notiek sarunas. Tas ir jautājums par inflāciju, tas ir jautājums par tarifu indeksāciju, tas ir jautājums par to, kā slimnīcām būtu jārisina jautājums par ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu, jo šobrīd nav iespējams nodrošināt ēdināšanu par plānotajiem tarifiem trīs reizes dienā. Tā kā slimnīcās ir lieli apjomi, arī skaitļi ir lieli, un mēs šobrīd runājam ar katru no slimnīcām, lai rastu risinājumus.
Mēs runājam ar slimnīcām un meklējam risinājumus, bet es nevaru pateikt, kādi tie būs šodien. Mēs runājam arī ar tām slimnīcām, kas ir pašvaldību kapitālsabiedrības. Ir arī jautājums, kā to īpašnieki raugās uz ekonomiskajiem jautājumiem un problēmām, kas radušās.”