Kad parasti mandarīni šķiet par daudz, tos pavisam vienkārši var pārvērst gardā našķī pie tējas, kas garšo visai ģimenei.
Virtuvē uz galda man stāvēja bļoda ar mandarīniem, kas tur bija aizķērušies vēl kopš svētkiem. Likās, ka visi tos jau ir atēdušies, un neviens vairs īsti neskatījās tajā virzienā. Tad atcerējos kādu senu recepti, ko biju dzirdējis no paziņas – viņš stāstīja, ka mandarīnus var cept pannā un tie garšojot gandrīz kā mazi pīrādziņi.
Kāpēc izlēmu pamēģināt
Godīgi sakot, sākumā man šī doma šķita nedaudz dīvaina. Esam pieraduši mandarīnus vienkārši nolobīt un apēst, kamēr tie ir vēsi un atsvaidzinoši. Taču izrādās, ka siltums ar šiem citrusaugļiem izdara kaut ko negaidīti labu. Tiklīdz mandarīns uzkarst, tā sula kļūst daudz saldāka un izzūd tas raksturīgais skābums, kas dažreiz mēdz būt traucējošs.
Tas ir labs veids, kā izmantot augļus, kas varbūt vairs neizskatās tik skaisti vai ir nedaudz sakaltuši. Mīkla tos pasargā no izžūšanas, un viss sulīgums paliek iekšpusē. Mūsu mājās šis eksperiments beidzās ar to, ka pirmais šķīvis tukšs bija piecu minūšu laikā.
Svarīga nianse ar mīklu
Pats galvenais šajā procesā ir nevis mandarīni, bet gan pati mīkla, jeb klārs, kurā tos mērcējam. Es esmu dzirdējis, ka daži mēģina to taisīt pavisam šķidru, bet mana pieredze rāda, ka tai jābūt biezai. Ja mīkla būs par šķidru, tā vienkārši notecēs nost, un uz pannas paliks tikai cepts mandarīns bez garoziņas.
Es izmantoju parastu kviešu miltu un piena maisījumu ar olu. Galvenais ir sakult visu tā, lai nepaliek neviena miltu kunkulīša. Es parasti mīklu taisu tik biezu, lai tajā iemērkta karote būtu pilnībā noklāta un masa lēnām tecētu lejā. Tad es zinu, ka uz mandarīna šķēlītes būs kārtīgs “mētelītis”.
Kā sagatavot pašus augļus
Es ņemu trīs vai četrus vidēja izmēra mandarīnus. Tos vajag kārtīgi notīrīt. Esmu ievērojis, ka tās baltās plēvītes nav obligāti jānoplēš līdz pēdējai, bet lielākās stīdziņas gan labāk noņemt. Ja tās paliek, ceptā veidā tās reizēm mēdz būt nedaudz sīkstas.
Svarīgi mandarīnu sadalīt daiviņās uzmanīgi, lai necaurdurtu pašu mīkstumu. Ja sula sāks tecēt mīklā vēl pirms cepšanas, viss process būs grūtāks. Es parasti daiviņas salieku uz papīra dvieļa, lai tās būtu pilnīgi sausas – pie sausas virsmas mīkla klājas daudz labāk.
Cepšanas process un temperatūra
Pannu vajag uzkarsēt pamatīgi, bet ne līdz dūmiem. Es nešmaucis leju eļļu, jo mīklai tajā ir jāsāk “čurkstēt” uzreiz. Ja eļļa būs par aukstu, mīkla to vienkārši sasūksies sevī un deserts būs taukains.
Katru daiviņu kārtīgi iemērcu mīklā, lai tā būtu nosegta no visām pusēm, un lieku pannā. Cepu tikai kādu minūti vai divas no katras puses. Tiklīdz parādās smuka, zeltaina garoziņa, uzreiz ņemu nost. Nav vērts turēt ilgāk, jo mandarīnam vidū nav jāizvārās, tam vienkārši jākļūst karstam.
Rezultāts, ko vērts baudīt uzreiz
Šie mazie kārumi ir vislabākie tieši tad, kad tie ir tikko no pannas. Mīkla ir kraukšķīga, bet iekšā ir karstais mandarīns. Es tos parasti vēl siltus pārkaisu ar nelielu daudzumu pūdercukura. Tas piešķir to vajadzīgo saldumu, jo pašā mīklā cukura ir diezgan maz.
Tas tiešām ir deserts, ko nav jēgas atstāt uz nākamo dienu. Atdzisusi mīkla vairs nav tik garšīga, un mandarīns zaudē savu burvību. Tāpēc es iesaku gatavot tieši tik, cik var uzreiz apēst pie tējas krūzes.
Sastāvdaļas:
Mandarīni: 3–4 gabali
Ola: 1 gabals
Piens: 50 ml
Cukurs: 1,5 ēdamkarotes
Milti: apmēram 65 g (3 pilnas ēdamkarotes)
Sāls un vanilīns: pa mazai šķipsniņai
Eļļa: cepšanai
