Šādus “mērcētus” graudus un sēklas sauc arī par “aktivētām” sēklām. Noņemot inhibitorus un “atbrīvojot” tos ūdenī, graudi iegūst vienkārši eksplozīvu vitalitāti un ir gatavi dīgšanai. Šādo “aktivizēti” graudaugi, rieksti un pākšaugi ir ļoti viegli sagremojami un nerada blakusparādības gremošanai – vēdera pūšanos no riekstiem, gāzu veidošanos no pākšaugiem u. c.,” – skaidro Goloborodko.
Lasi vēl: Kā pareizi apgriezt rozes oktobrī, lai tās labi pārziemotu
Pēc viņas teiktā, šādi graudi un rieksti, pupiņas un sēklas palielina uzturvielu saturu no 300% līdz 1200%.
“Maltos graudaugos dīgšana un aktivizācija nevar notikt. Tā kā malšanas laikā no tiem ir atdalīts endosperms – graudu dīgļojošā daļa. Aptuveni runājot, termiski neapstrādāti graudaugi un pākšaugi dīgst, kad tos iemērc, bet baltie pulētie rīsi, bulgurs, makaroni, ātri pagatavojami graudaugi – nē, jo tiem ir atņemta vitalitāte,” piebilst uztura speciāliste.
Tevi noteikti interesēs
- Latvijas dabas koda atšifrēšana: kāpēc mūsu senči zināja, ka agrs siltums martā nes nepatikšanas
- Dzīvesgudrie padomi: kādus cilvēkus nevajadzētu ielaist savā mājā, pat ja tie ir radi
- Agrāk 18. marts tika uzskatīts par “Dārznieku dienu”: kāpēc, un ko šodien labāk nedarīt it īpaši dārzā
- Veiksmes faktors 18. martā: četrām zīmēm Volodina prognozē īpaši veiksmīgu pavērsienu
- “Nezināju, ka vienkāršs brauciens ar BMW pārvērtīsies murgā un beigās nāksies saukt likumsargus”: stāstu kas notika
- Cilvēki tik viegli nemēdz mainīties jeb kā Patimata nonāca pamatīgā slazdā (6.daļa)








