Šādus “mērcētus” graudus un sēklas sauc arī par “aktivētām” sēklām. Noņemot inhibitorus un “atbrīvojot” tos ūdenī, graudi iegūst vienkārši eksplozīvu vitalitāti un ir gatavi dīgšanai. Šādo “aktivizēti” graudaugi, rieksti un pākšaugi ir ļoti viegli sagremojami un nerada blakusparādības gremošanai – vēdera pūšanos no riekstiem, gāzu veidošanos no pākšaugiem u. c.,” – skaidro Goloborodko.
Lasi vēl: Kā pareizi apgriezt rozes oktobrī, lai tās labi pārziemotu
Pēc viņas teiktā, šādi graudi un rieksti, pupiņas un sēklas palielina uzturvielu saturu no 300% līdz 1200%.
“Maltos graudaugos dīgšana un aktivizācija nevar notikt. Tā kā malšanas laikā no tiem ir atdalīts endosperms – graudu dīgļojošā daļa. Aptuveni runājot, termiski neapstrādāti graudaugi un pākšaugi dīgst, kad tos iemērc, bet baltie pulētie rīsi, bulgurs, makaroni, ātri pagatavojami graudaugi – nē, jo tiem ir atņemta vitalitāte,” piebilst uztura speciāliste.
Tevi noteikti interesēs
- Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā atklāj – kāda ir viņa saistība ar leģendāro dziedātāju Žoržu Siksnuby Laura Blūma
- Dziedātāja Samanta Tīna atklāj, kādu padomu savulaik viņai iedevusi mamma, tomēr viņa tā arī to nav realizējusiby Laura Blūma
- Kam gudras namamātes mājās glabā krustnagliņas un sāliby Rinalds Bergmanis