Lai būtu saprotamāk, pastāstīšu piemēru no ikdienas dzīves. Man ir trīs bērni, un es bieži redzu, kā vecāki māca savus bērnus. Piemēram, viņi saka: “Ja ej spēlēties ar citiem bērniem, tad tev obligāti jāatdod sava rotaļlieta, lai citi arī var paspēlēties.”
Bet padomājiet — ja tā ir viņa rotaļlieta, kāpēc viņam būtu jāpiekāpjas pret savu gribu? Viņš taču arī grib spēlēties! Bieži vecāki to pasniedz kā laipnības un dalīšanās mācību, bet patiesībā bērnam iemāca aizmirst sevi, savas vēlmes un robežas. Tā ir pirmā mazā mācība, kā nepateikt “nē”.
Kāpēc nedrīkst pacelt no zemes atrastu lietu – ko tas var nodarīt
Tas ir tāpat kā pieaugušo dzīvē — ja es eju pie draudzenes ciemos, vai es paņemšu viņas lietas tikai tāpēc, ka man tās patīk? Protams, ka nē. Bet bērnam mēs bieži atņemam tiesības saglabāt savu. Un tieši šādi, no mazām ikdienas situācijām, rodas lielas karmiskās mācības. Tās nav saistītas ar kaut ko grandiozu vai liktenīgu, tās nāk no šādiem sīkumiem, kas atkārtojas atkal un atkal.
Kad tu jūti, ka tev vajadzētu pateikt “nē”, bet nevari, jo esi pieradis vienmēr kādam pielāgoties, tad arī sākas problēmas. Tas kļūst par ieradumu, un šis ieradums rada situācijas, kurās dzīve tevi atkal un atkal māca to pašu — ka robežas ir nepieciešamas.
Lasi vēl: Runa pat nav par laipnību: tieši šādus cilvēkus suņi mīl un izvēlas par “savējiem”
Ja tu patiesi gribi mierīgu dzīvi un ja tu tiešām vēlies būt laimīgs, tev jāmācās pateikt “nē”. Ne spēcīgi, ne ar negatīvo, bet mierīgi un ar cieņu pret sevi. Pateikt “nē” tad, kad sirds un sajūtas saka, ka tā vajag. Tas ir viens no lielākajiem pašcieņas soļiem.
Un galvenais — atceries, ka tu nevienam neko neesi parādā. Tu neesi parādā savu laiku, ja nejūties, ka vēlies to dot. Tu neesi parādā savu spēku, ja jūti, ka pats esi noguris. Tu neesi parādā savu “jā”, ja tev iekšēji gribas pateikt “nē”. Vienīgais, kam tu esi parādā, esi tu pats sev. Savam mieram, savai vēlmei, savai dvēselei. Jo tikai tad, kad cilvēks ir vesels, piepildīts un ar stiprām robežām, viņš spēj no sirds palīdzēt citiem, nevis darīt to par spīti sev.
