Kādreiz bija populārs joks par lidmašīnu, kas lido no Turcijas – tā esot tik piebāzta ar precēm, ka piloti knapi atraujas no zemes un vēlāk spriež, ka mierīgi būtu varējuši iestūķēt vēl vienu apelsīnu kasti.
Šis stāsts mums atgādina par senajiem “čelnoku” laikiem, kad milzīgas rūtainās somas bija simbols veiksmei un prasmei atvest kaut ko tādu, kā mājās nav.
Mūsdienās neviens vairs nebrauc uz citu valsti, lai somā vestu desmit džinsus – tos vienkārši pasūta internetā. Taču joprojām ir lietas, kas tūristiem no kaimiņvalstīm, piemēram, ķīniešiem, šķiet lielākais dārgums. Izrādās, ka tradicionālās lelles un suvenīri viņus vairs neinteresē. Viņi ved mājās pilnas somas ar produktiem, kurus mēs ikdienā uzskatām par pavisam parastiem.
Piena produkti kā lielākais dārgums
Pirmajā vietā populārāko preču sarakstā ir sausais piens. Mums tas var šķist dīvaini, bet viņu dzimtenē īsts govs piens ir milzīgs retums. Tā kā iedzīvotāju ir ļoti daudz, bet govju maz, veikalos bieži vien nopērkami tikai dažādi aizstājēji vai produkti ar palmu eļļu. Īsts piens tur maksā milzu naudu.
Viesi no Ķīnas mēdz iepirkt veselas kastes ar sauso pienu un sūtīt tās uz mājām savām ģimenēm. Viņi to atšķaida ar ūdeni un dzer ar milzīgu baudu, jo zina, ka tā ir dabīga lieta. Tas, ko mēs uztveram par pašsaprotamu, viņiem ir īsta luksusa prece.
Desas un konservi
Vēl viena lieta, kas pazūd no veikalu plauktiem, ir mūsu desas. Gan vārītās, gan kūpinātās. Izrādās, ka viņu vietējā produkcija bieži vien pēc garšas vairāk atgādina papīru, nevis gaļu. Tāpēc mūsu ražotāju desas viņiem ir kārums, ko vērts vest tūkstošiem kilometru tālu.
Līdzīga situācija ir ar zivju konserviem. Tur zivs skaitās ļoti vērtīgs un veselīgs produkts, it īpaši bērniem un vecākiem cilvēkiem. Tā kā viņu upēs nozvejot kaut ko ēdamu kļūst arvien grūtāk, mūsu ražotie konservi tiek uzskatīti par izcilu delikatesi. Ja kāds gribētu sākt biznesu, šo produktu eksports uz austrumiem būtu droša izvēle.
Saldumi un kūkas
Interesanti, ka tūristi ir iecienījuši arī mūsu saldumus, piemēram, šokolādi un slaveno medus kūku. Viņu pašu konditorejas izstrādājumi mums liktos dīvaini – tur mēdz izmantot pupiņas vai kukurūzu tur, kur mēs liekam krēmu un cukuru. Mūsu saldumi viņiem šķiet daudz saprotamāki un gardāki.
Piemēram, medus kūkas pat tiek saldētas un lielos daudzumos sūtītas uz ārvalstīm. Daudzās kafejnīcās viesi no Ķīnas meklē tieši šo desertu. Viņi novērtē to, ka sastāvdaļas ir dabīgas un garša – bagātīga, nevis mākslīga.
Lasi vēl: Kad nokusīs sniegs un sāks ziedēt sniegpulkstenīši – klimatologs sniedz prognozi 2026. gadam
Āboli tieši no dārza
Bet vislielāko sajūsmu bieži vien izraisa parasti dārza āboli. Viņu pašu audzētie augļi, kas paredzēti eksportam, bieži vien ir tik ļoti apstrādāti ar ķīmiju, lai spīdētu un nebojātos, ka tie zaudē savu dabisko garšu. Kad tūristi pagaršo parastu, varbūt ne tik perfektu ābolu no vietējā dārza, viņi ir stāvā sajūsmā.
Īpaši iecienīti ir ziemas šķirņu āboli, kuriem miziņa ir it kā nedaudz taukaina. Tā ir droša zīme, ka auglis ir dabīgs un garšīgs. Rezumējot var teikt, ka mūsdienās cilvēki visvairāk novērtē vienkāršu un kvalitatīvu pārtiku, nevis plastmasas suvenīrus.
Vai jums arī ir gadījies pamanīt, ka tūristi mūsu veikalos pērk lietas, kas mums šķiet pavisam parastas? Padalieties ar saviem novērojumiem komentāros.
