Savā grāmatā “Ilgdzīvošana. Vai cilvēks ir nemirstīgs” Ivans Pavlovičs Ņeumivakins apgalvo, ka vēsturē esot zināmi ne mazums gadījumu, kad cilvēki dzīvoja 130 un 150 gadus, un turklāt palika diezgan enerģiski un veselīgi.
Vairums zinātnieku un vēsturnieku gan uz Ņeumivakina apgalvojumiem izturas ar skepsi, tomēr, neskatoties uz to, vina idejām ir daudz sekotāji!
– Saskaņā ar zinātnieku domām, jebkura organisma dzīves ilgums var būt no 7 līdz 14 laika periodiem, kuru laikā tas sasniedz briedumu, – norāda Ņeumivakins. – Cilvēks sasniedz briedumu līdz 20-25 gadu vecumam, tāpēc mēs varētu dzīvot 280 gadus!
Lasi arī: Aņa kļuva par sievu vīrietim no Angolas. Lūk, kā izskatās viņas meita, kura ar savu skaistumu iekaroja Āfriku
Patiešām, saskaņā ar šo formulu, vesela cilvēka dzīve varētu būt no 140 līdz 350 gadiem!
Tas, protams, skan lieliski, bet vai tas patiešām ir reāli?
Kā ilgdzīvošanas piemērus Ņeumivakins norāda Bībelē sastopamos personāžus, kuri dzīvoja līdz 900 gadu vecumam. Tāpat viņš atsaucas uz ķīnieša Lī Čun-jona stāstu, kurš piedzima 1677. gadā un nomira 1933. gadā, tas ir, nodzīvoja 256. gadus. Šis fakts esot dokumentāli piefiksēts (tomēr arī šajā gadījumā jautājumu netrūkst) . Tāpat Ņeumivakins saka, ka cilvēki nemirst no vecuma, viņi mirst no slimībām. Un, ja organisms ilgi var palikt vesels, tad arī dzīves ilgums ievērojami pieaug.
Ņeumivakins apgalvo, ka klasiskā medicīna ārstē nevis iemeslu, bet gan slimības sekas. Viņš uzskata, ka daudzu slimību galvenais cēlonis ir cilvēka dvēseles un ķermeņa vispārējais stāvoklis. Ja tos harmonizēs, kaites pašas atkāpsies.
Kādas metodes ir jau pieejamas cilvēkiem, lai pagarinātu dzīvi?
Pirmais, kam pievērš uzmanību Ņeumivakins – kaloriju un patērētās pārtikas daudzuma samazināšana.
– Paradoksāli, bet stratēģija atrasties pusbadā, paildzina gandrīz visu dzīvo organismu dzīvi, – saka zinātnieks.
Pārtikas atlikumi nogulsnējas zarnās un kuņģī kā nesagremojami atlikumi, vienlaikus veidojot pūšanas vidi. Tieši šī pūstošā vide vēlāk kļūst par auglīgu augsni daudzām slimībām.
Lai tā nenotiktu, nepieciešams mazāk lietot uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus, bet vairāk augu valsts produktus, jo tie lieliski “izskalo” visu lieko no organisma.
Otrs nepārprotams dzīves pagarināšanas veids ir psiholoģisks. Ivans Ņeumivakins stāsta par ticību labiem darbiem, labai rīcībai un pozitīvu attieksmi pret pasauli. Smaids un prieks stimulē visus svarīgākos ķermeņa procesus un palielina imunitāti.
– Veselīgs un pozitīvs prāts rada… garīgu noskaņojumu, lai ķermenī varētu notikt dziedināšana, – saka Ņeumivakins.
– Spēcīgs veselību graujošs faktors ir negatīvas domas: bailes, nemiers jebkura iemesla dēļ, alkatība, greizsirdība, skaudība, dusmas, ļaunums, aizvainojums, žēlums pret sevi un citiem, ļaunas priekšnojautas. Tā vietā, lai mīlētu dzīvi, nereti rodas bailes no dzīves, pieaug agresijas līmenis, kurā cilvēks ilgstoši nevar atrasties; lūk, kāpēc dzīve kļūst īsāka, – ir pārliecināts Ivans Ņeumivakins.
Trešais ilgdzīvošanas noslēpums – liels ūdens daudzuma patēriņš. Daudzi mūsu orgāni un šūnas nevar darboties bez pastāvīgas “mitrināšanas”, tāpēc ar vecumu, ja cilvēks sāk dzert mazāk, viņš faktiski “izžūst”. Ņeumivakins iesaka dzert tieši atdzesētu ūdeni, nevis kafiju vai tēju.
Vēl viens veids kā pagarināt dzīvi – spēja valdīt pār savām emocijām. Cik gan bieži mūs izved citu cilvēku rīcība un vārdi! Reizēm tie pat nav cieši saistīti ar mums, bet mēs pēkšņi sākam dusmoties, kļūstam aizkaitināti un nervozējam.
Šķiet, ka apkārtējie cilvēki burtiski “izlaužas” cauri mūsu aizsargapvalkam un atņem enerģiju. Bet patiesībā mums ir iespējams šo enerģiju “neiztukšot”. Lai tā būtu, mums vienkārši nav jāreaģē uz ārējiem stimuliem, mums nevajag citu cilvēku vārdus uztvert tuvu pie sirds.
– Strīdos notiek uzbrukums nevis jums, bet gan jūsu enerģijai, kuras trūkst jūsu pretiniekam, un, kuru atņemot jums, viņš kādu brīdi atjauno savējo. Iemācieties būt savaldīgi jebkurā situācijā un problēmas atrisināsies pašas par sevi, – Ivans Ņeumivakins.
Visbeidzot pēdējais padoms no Ņeumivakina, lai pagarinātu dzīvi – regulāras kustības. Regulāras fizikas slodzes, pat nelielas, uzlabot asinsrites sistēmas un iekšējo orgānu darbību, paaugstina organisma aizsargspējas un uzlabo noskaņojumu.