Meteorologi, kā vienmēr, neatļauj mums par sevi aizmirst. Tiklīdz sabiedrība novēršas, viņi nāk klajā ar prognozi, kura it nemaz neiepriecina.
Spriežot pēc viņu paredzējumiem, 2025. gada vasara būs sezona, kuru mēs atcerēsimies ilgi — un, visticamāk, ne ar prieku. Anomāli silta ziema, vāja pavasara sezona un satraucoši dabas signāli liek noskaņoties uz nopietnu notikumu gaitu.
Sausums, nomācošs karstums, bet dienvidos pat tornado — lūk, kas Eiropu sagaida tuvākajos mēnešos. Noskaidrosim, ko gaidīt dažādos reģionos, kāpēc tas notiek un kā sagatavoties, lai vasaru pārdzīvotu bez zaudējumiem.
Centrālā Eiropa: tveice un karstuma viļņi
Eiropas Centrālā daļa gatavojas īstai svelmei. Tur temperatūra kāps līdz +34–36 °C, un tas būs pie augsta mitruma, kas padarīs karstumu vēl neciešamāku. Arī ēnā nebūs vieglāk — tveice apņems pilsētas kā biezs segums. Pirmais karstuma vilnis gaidāms jau jūnija vidū un var ilgt 8–10 dienas. Šādi periodi ir bīstami fiziskajai labsajūtai – ārsti iesaka dzert vairāk ūdens, izvairīties no saules un, ja iespējams, uzturēties telpās ar kondicionieriem.
Šādu laikapstākļu cēlonis ir globālās klimata pārmaiņas, ko pastiprina šī gada anomālijas. Ziema bija pārāk silta, sals gandrīz nesasaldēja zemi, tāpēc tā neuzkrāja mitrumu. Upes kļuvušas seklākas, bet pavasaris neatnesa pietiekami daudz nokrišņu.
Bija viedokļi, ka sausums sāksies nevis jūlijā, kā parasti, bet jau jūnijā. Tas ietekmēs lauksaimniecību, palielinās mežu ugunsgrēku risku un radīs slodzi enerģētikas sistēmām masveida kondicionieru lietošanas dēļ. Ja jums vēl nav ventilatora, ir vērts par to padomāt — karstuma laikā tie, tāpat kā lāpstas ziemā, var kļūt par deficītu.
Austrumeiropa un Rietumeiropa: rekordkarstums
Ja Centrālajā Eiropā būs vienkārši karsts, tad Austrumeiropa un arī Rietumeiropa saskarsies ar īstu klimata pārbaudījumu. Prognozes biedē: jūlijā temperatūra var sasniegt +43 °C, turklāt pie ekstremāla sausuma. Meži, kas jau cieš no ugunsgrēkiem, būs vēl lielākā apdraudējumā. Ārkārtas situāciju ministrijas jau gatavojas pastiprināt darbu, bet vietējie iedzīvotāji atceras iepriekšējos gadus, kad dūmi no ugunsgrēkiem apņēma pilsētas, padarot gaisu gandrīz neelpojamu.
Sausums šajos reģionos pastiprinās problēmas ar ūdensapgādi un lauksaimniecību. Zemnieki, kuri atkarīgi no laistīšanas sistēmām, var saskarties ar ūdens deficītu, bet graudu un dārzeņu raža būs apdraudēta. Austrumeiropas iedzīvotājiem ieteicams laicīgi sagādāt dzeramo ūdeni un aizsardzības līdzekļus pret dūmiem, kā arī sekot Ārkārtas situāciju ministrijas brīdinājumiem par ugunsbīstamību.
Eiropas dienvidi: tornado un ekstrēmi laikapstākļi
Eiropas dienvidi, kas pieraduši pie karsta klimata, 2025. gadā var saskarties ar neparastām parādībām. Sinoptiķi prognozē pieaugošu virpuļu un viesuļu skaitu. Pēc meteorologa Romāna Vilfanda teiktā, šādi notikumi kļūst par jauno normu klimata pārmaiņu dēļ. Spēcīgas temperatūras un mitruma svārstības rada ideālus apstākļus virpuļu veidošanai.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
