Esam piedzīvojuši vienu no karstākajām un garākajām vasarām. Klimata pārmaiņu dēļ šādas vasaras var kļūt biežākas, laikrakstam Latvijas avīze un portālam la.lv saka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) meteorologs Andris Vīksna.
Viņš vērš uzmanību, ka klimata pārmaiņu dēļ būs jāpārskata meteoroloģijas centra brīdinājumu sistēmu, ieviešot jaunus kritērijus. Vai un kā mainīsies arī Latvijas laika apstākļu novērotāju un prognozētāju darbs?
Meteoroloģiskā tīkla modernizācijai plānots līdz šī gada beigām tērēt vairākus miljonus eiro. Kad jaunās stacijas sāks darbu?
A. Vīksna: Pilnībā tīkls būs modernizēts līdz gada beigām. Ar nākamo gadu mēs, visticamāk, sāksim jaunu dzīvi pilnīgi modernizētā pasaulē. Meteoroloģiskos novērojumus LVĢMC veic 33 stacijās, atjaunosim vēl vienu Dagdā, kur tāda bijusi jau vēsturiski. Latvijas austrumos novērojumu stacijas ir tikai Daugavpilī, Rēzeknē, Alūksnē. Tas ir pārāk maz. Latvija, lai arī nav liela, bet atšķirības laika apstākļos var būt milzīgas.iens –
Staciju instrumenti atrodas dabā, pakļauti laika apstākļu ietekmei, bet tas ir viens no svarīgākajiem sinoptiķa informācijas avotiem, lai spētu prognozēt vai brīdināt par gaidāmajiem laika apstākļiem. Ja nevaram izdarīt kvalitatīvi monitoringu, brīdinājumi un prognozējumi ir, iespējams, neprecīzāki.
Meteoroloģisko novērojumu tīklā vairs nebūs fiziski novērotāji cilvēki, dati visās stacijās tiks vākti automātiskā režīma. Līdz šim Liepājā, Ventspilī, Dobelē, Rīgā, Skrīveros, Alūksnē, Daugavpilī, vēl citos punktos cilvēks strādāja nepārtrauktā režīmā septiņas dienas 24 stundas diennaktī. Novērotāji kalpoja arī kā vizuālo parādību fiksētāji. Ir jādomā jauni risinājumi, kā ar attālinātiem novērojumiem, videokamerām fiksēt krusu, apledojumu. Veicām eksperimentus, kā ar videokameru iegūt informāciju par sniega segas biezumu.
Sadarbībā ar Somijas meteoroloģijas institūtu esam ieguvuši zibens sensorus, kas ļaus mums sekot līdzi pērkona negaisiem. Būs divi sensori – viens Stendē, otrs, cerams, Dagdā. Katram ir 1000 km darbības rādiuss. Tie būs saslēgti kopējā sistēmā ar Skandināvijas tīklu, tādējādi saglabājot zibens izlādes datu rindas nepārtrauktību pērkona negaisā.
Dažās stacijās būs arī tā saucamie mākoņu sensori, ceilometri, kas ar lāzera staru debesīs fiksē, cik daudz mākoņu un kādā augstumā. Būs astoņi tādi sensori.
Šī informācija ļaus laicīgāk sagatavot brīdinājumus par bīstamām laika parādībām. Agrāk sinoptiķi ar roku rēķināja prognozes, mūsdienās to dara superdatori. Un, jo vairāk un biežāk datus ievadīsim laika apstākļu skaitliskajā modelī, jo precīzāks būs rezultāts. Šos datus Eiropas meteoroloģiskie dienesti apkopo, veidojot prognozes, kas ir kopīgas visam Eiropas reģionam. Līdz ar to šī modernizācija ir ieguldījums gan Latvijai, gan Eiropas reģionam. Faktiski visiem mūsu reģionā kļūst vieglāk strādāt, pateicoties Latvijas novērojumu staciju modernizācijai.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk