Meteoroloģijas eksperts un TV3 laika ziņu moderators Martins Bergšteins sociālajos tīklos publicējis ierakstu par kādu retu un skaistu dabas parādību, kas bija redzama 19.augusta vakarā, Jelgavā.
“Šovakar dažviet valstī redzami tā sauktie krēslas stari (Crepuscular rays). Jelgava plkst. 20:22. Foto autore – Laura Kovalevska” – Martins norāda pie sava ieraksta.
Krēslas stari (angliski crepuscular rays) ir gaismas stari, kas šķietami izplatās no viena punkta debesīs, parasti no tās vietas, kur aiz mākoņa vai kalna atrodas saule. Tos nereti dēvē arī par “Dieva stariem” vai “Saules pirkstiem”, jo tie rada iespaidu, ka no debesīm uz zemi krīt gaismas kūļi.
Kā tie rodas? Saule atrodas aiz mākoņiem, kalniem vai cita šķēršļa. Gaisma izlaužas cauri spraugām un izgaismo gaisu vai putekļu/mitruma daļiņas atmosfērā. Tumšākās zonas starp gaismas stariem rodas tur, kur mākoņi aiztur saules starus.
Lai gan stari šķiet izklīstam no viena punkta, patiesībā tie ir paralēli saules stari, taču cilvēka acs to redz citādi un arī perspektīvas dēļ tie izskatās kā vēdekļveida.
Lasi vēl: “Tagad bērni neko nedrīkst… Tas ir smieklīgi!”: aktieris Jānis Jarāns par mūsdienu audzināšanu (+ VIDEO)
Visbiežāk šāda dabas parādība redzama rīta un vakara stundās, kad saule atrodas zemu pie horizonta. Tie novērojami vietās, kur veidojas daudz mākoņu, ir kalni vai koki, kas daļēji aizsedz gaismu. Tāpat tos var novērot virs jūras vai ezeriem, kur mitrums gaisā pastiprina gaismas izkliedēšanās spējas.
Pretējā horizonta pusē dažreiz var novērot arī antikrēslas starus (anticrepuscular rays) – tie šķiet saplūstam pretējā punktā debesīs, lai gan arī ir paralēli. Dažādās kultūrās šie stari simbolizē dievišķo gaismu, cerību un garīgu aizsardzību. Jebkurā gadījumā – redzēt tos, tā ir laba zīme.
