Gaidāmā ziema solās būt silta, kas saistīts ar ilgstošām klimata izmaiņām, kas novērotas pēdējo desmitgažu laikā. Šī parādība nav izolēta un iekļaujas kopējā globālās sasilšanas ainā, par kuru runā zinātnieki visā pasaulē. Gaidāms, ka janvārī un februārī temperatūra par 2–3 grādiem pārsniegs klimatisko normu, kas būs būtiska novirze.
Šādas izmaiņas var ietekmēt ne tikai laikapstākļus, bet arī ekosistēmas, lauksaimniecību un sabiedrības veselību. Viena no šīs ziemas sezonas galvenajām iezīmēm būs salnu dienu retums, kas ir satraucošs signāls ekosistēmām, kuras ir pieradušas pie noteiktiem sasalšanas un atkušņu cikliem. Sinoptiķi prognozē, ka ierastā aukstā laika vietā piedzīvosim bieži atkušņus, kas novedīs pie nestabilas sniega segas. Tas var radīt nopietnas problēmas ceļošanai, jo ledus apstākļi kļūst arvien izplatītāki.
Pastiprināti nokrišņi slapja sniega, lietus un ledus veidā apgrūtinās komunālo dienestu darbu, kas būs spiesti pielāgoties jauniem apstākļiem. Tas prasīs ne tikai papildu līdzekļus, bet arī sniega un ledus izvešanas plānu pārskatīšanu. Tikpat svarīgs aspekts ir silto ziemu ietekme uz ziemas sporta veidiem. Kartingiem un slēpošanas trasēm, kas tradicionāli balstās uz dabisko sniegu, var rasties sniega segas trūkums, kas apdraud sacensības un aktivitātes brīvā dabā.
Sportisti un ziemas sporta veidu entuziasti var nonākt situācijā, kad viņu iecienītākie maršruti sniega trūkuma dēļ nav pieejami. Sarežģītā situācijā nonāks arī slēpošanas kūrorti, jo tiem būs nepieciešama papildu sagatavošanās mākslīgā sniega veidošanai, lai nodrošinātu normālus slēpošanas apstākļus. Tas savukārt palielinās kūrortu uzturēšanas izmaksas un var ietekmēt cenas tūristiem.
Lai gan tik silta ziema var iepriecināt cilvēkus, kuri nevar izturēt auksto salu, klimatologi uzsver, ka šādas anomālijas ir satraucošs signāls par globālām izmaiņām mūsu planētas klimata sistēmā.
Tas varētu izraisīt izmaiņas daudzu dzīvnieku un augu sugu sezonalitātē un dzīves ciklā, kas savukārt ietekmēs bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas. Piemēram, dažas putnu sugas var sākt migrēt agrāk nekā parasti, kas var izjaukt to parastos ekosistēmu savienojumus. Klimata pārmaiņas prasa gan valdību, gan sabiedrības uzmanību un pielāgošanos. Ir jāizstrādā stratēģijas, lai samazinātu šādu neparastu ziemu ietekmi, tostarp jāuzlabo infrastruktūra, lai tiktu galā ar jauniem laikapstākļiem.
Turklāt ir svarīgi veicināt sabiedrības izpratni par iespējamiem riskiem un veidiem, kā pielāgoties klimata pārmaiņām. Galu galā šo izmaiņu izpratne un pieņemšana būs galvenais, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni mums visiem.
