Bet visā visumā, ļoti ilgā termiņa prognozes, kas gan nav pārāk ticamas – janvārim un februārim, arī visas šobrīd liecina, ka abi šie mēnesī būs vismaz par trim, četriem grādiem siltāki par normu. Tomēr jāuzsver, ka ilgtermiņa prognozes nav ļoti ticamas.
Tomēr tas ir tas, ko šobrīd tās rāda. Nav nekādu signālu, ka tuvotos kaut kāds pēkšņs aukstums un noturīgs sals. Lai veidotu prognozes, izmanto milzīgu datu daudzumu no satelītiem, laikapstākļu stacijām un citām ierīcēm. Tomēr šie mērījumi ne vienmēr ir pietiekami detalizēti vai precīzi, it īpaši attālās vietās.
Piecas bezjēdzīgas lietas, kuras es ikdienā vairs nedaru taupot savu laiku un enerģiju
Nepilnīgi sākotnējie dati ietekmē prognozes kvalitāti. Meteorologi izmanto skaitliskos laika prognožu modeļus, kas balstās uz fizikas likumiem. Šie modeļi ir ļoti sarežģīti, taču tiem ir savi ierobežojumi. Jo tālāk prognoze, jo vairāk kļūdas uzkrājas aprēķinos. Īstermiņa prognozes (1–7 dienas) ir daudz precīzākas, jo tās balstās uz aktuāliem datiem. Savukārt ilgtermiņa prognozes, īpaši mēnesi vai vairāk uz priekšu, parasti sniedz tendences (piemēram, vai būs siltāks vai aukstāks nekā parasti), nevis precīzas dienas prognozes.
