Daudzi mežu īpašnieki Latvijā saskaras ar situāciju, kad nepazīstami cilvēki regulāri zvana un piedāvā nopirkt viņu īpašumu. Šie zvani mēdz būt tik bieži, ka cilvēki vienkārši pārstāj atbildēt uz svešiem numuriem.
Rodas loģisks jautājums – no kurienes zvanītājiem ir pieejama tik detalizēta informācija, ieskaitot tālruņa numurus un ziņas par to, kurš mežs ir gatavs ciršanai? Izrādās, ka tirgū jau gadiem ilgi ceļo nelegālas datubāzes, kurās apkopoti tūkstošiem Latvijas mežu saimnieku privātie dati.
Mežu īpašnieki stāsta, ka uzpircējiem ir pieejama pārsteidzoši precīza informācija. Viņi zina ne tikai kadastra numurus, bet arī to, kuras cirsmas ir mežā un kāds ir to stāvoklis. Kāds saimnieks pat jautājis zvanītājai, kur viņa dabūjusi numuru, un saņēmis atbildi, ka dati vienkārši ir nopirkti. Amatpersonas gan mierina, ka privātpersonu datus publiski neviens neizplata, taču realitātē šī informācija “mētājas” melnajā tirgū un ir pieejama ikvienam, kurš gatavs maksāt.
Piemēram, raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā noskaidrojās, ka šādas datubāzes var iegādāties salīdzinoši lēti. Ja pirms dažiem gadiem par pilnu informācijas paketi prasīja pat desmitiem tūkstošu eiro, tad tagad cenu zīme ir nokritusi līdz 500 vai 600 eiro. Par šo summu pircējs saņem sarakstus ar vārdiem, uzvārdiem, tālruņa numuriem, e-pastiem un pat deklarētajām dzīvesvietas adresēm. Tas ļauj uzņēmumiem izveidot veselus zvanu centrus, kur darbinieki no rīta līdz vakaram “apstrādā” potenciālos pārdevējus, īpaši mērķējot uz vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Vai dati tiešām noplūduši no Valsts meža dienesta
Nozarē strādājošie ir pārliecināti, ka informācijas avots ir Valsts meža dienesta uzturētās sistēmas. Šādu pārliecību rada datu saturs – tajos redzami pat medību kolektīvi, apgaitas un ziņas par nomedītajiem dzīvniekiem. Tāda informācija vienkopus ir pieejama tikai vienā iestādē. Lai gan dienesta vadība kategoriski neapstiprina noplūdi, viņi nenoliedz, ka situācija ir nopietna. Pērn dienesta rīcībā pirmo reizi nonākuši šie nelegālie faili, un tie nekavējoties nodoti Valsts policijai izmeklēšanai.
Dienesta vadītājs norāda, ka failu struktūra nedaudz atšķiras no viņu oficiālās datubāzes, piemēram, personas kodi ir sarakstīti citādā formātā. Tomēr pastāv aizdomas, ka informācija varētu būt sakombinēta no vairākiem avotiem. Lai beidzot pieliktu punktu runām par datu noplūdi un pasargātu iedzīvotājus, iestāde plāno ciešāku sadarbību ar kiberdrošības speciālistiem. Viņu mērķis ir noskaidrot, cik ievainojamas ir valsts uzturētās sistēmas un kurš tieši ir atbildīgs par šo nelegālo biznesu.
Profesionāli zvanītāji un pensionāru “apstrāde”
Izrādās, ka mežu uzpirkšana ir kļuvusi par augsti organizētu procesu. Zvanītāji nav vienkārši nejauši darbinieki – daudzi no viņiem tiek īpaši apmācīti, kā pareizi runāt un pārliecināt saimniekus pārdot savu īpašumu. Daži menedžeri pat esot stažējušies ārzemēs, lai apgūtu psiholoģiskus paņēmienus, kā runāt ar cilvēkiem. Tas izskaidro, kāpēc daudzi meža īpašnieki jūtas bezspēcīgi pret šo neatlaidīgo uzbāzību, kas mēdz atkārtoties katru nedēļu.
Piedāvājumi nāk ne tikai no vietējiem komersantiem, bet arī no kaimiņvalstīm, piemēram, Igaunijas un Zviedrijas. Ja saimnieks nepiekrīt zvanam, viņam var tikt izsūtīti mērķtiecīgi reklāmas e-pasti caur lielajām platformām. Kamēr policija turpina izmeklēšanu, meža īpašniekiem atliek vien būt modriem un atcerēties, ka viņu privātie dati, visticamāk, joprojām ceļo no viena uzpirkšanas menedžera pie nākamā. Šobrīd tā ir realitāte, ar ko jārēķinās ikvienam, kuram pieder kaut neliels pleķītis meža.
