Lāču sastopamība Latvijā atšķiras pa reģioniem – Kurzemē tie sastopami reti, visbiežāk satikti un novēroti Ziemeļvidzemē – Salacgrīvas, Mazsalacas apkaimē un Vidzemes centrālajā daļā – Balvi, Madona, Lubāna. Sastapšanās ar lāci Latvijā ir iespējama, tomēr pārsvarā – katrs aiziet savu ceļu. Pēdējās desmitgadēs bijis tikai viens reģistrēts incidents, kad lācis izrādījās bīstams cilvēkam – tas notika Balvu pusē.
“Būs ļoti, ļoti bēdīgi…”: meteorologs Toms Bricis paziņo par šīs nedēļas laika prognozi
Tātad, ja jūs plānojat doties uz mežu, vēlams turp iet vismaz divatā un skaļi sarunāties vai radīt troksni – lai lācis laicīgi pamet teritoriju. Ja tomēr ejat viens – runājiet skaļi ar sevi, vai piezvaniet kādam pa telefonu. Ja ejat pastaigā ar suni – dzīvnieks jātur pie pavadas, jo brīvi skrienošs suns var lācim uzskriet virsū, izprovocēt to un atvest lāci pie cilvēka.
Ko darīt, ja lācis tomēr satikts? Nevajag kliegt, vicināties, sist plaukstas. To lācis var uztvert kā draudīgu žestu. Nevajag skriet – tas rosinās dzīvniekam mednieka instinktu, turklāt no lāča aizmukt nav iespējams – tas skrien ļoti ātri. Visdrošāk ir mierīgi atkāpties. Aizsardzībai var iegādāties arī speciālu lāču aerosolu (Bear Spray), kas paredzēts lāča atturēšanai, tomēr tas jālieto tikai tiešu briesmu gadījumā.
Daudzi kļūdās – ieraugot, ka lācis paceļas pakaļkājas, un uztver šo kā zīmi, ka lācis nav noskaņots draudzīgi. Patiesībā izskaidrojums ir cits – lācis tādējādi labāk var redzēt un labāk sajust. Bet, ja redzat lācēnu, nekādā gadījumā tam nedrīkst tuvoties, pat, ja lācēna māte nav redzama, tā noteikti var atrasties tuvumā. Savus lācēnus lāču mātes aizsargā un tad gan var sanākt nepatikšanas.
