Vasara ir laiks, kad autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, braucot pa šosejām un lauku ceļiem, īpaši meža ielokos.
Daudzviet dzīvnieku kustība pāri autoceļiem ir prognozējama, jo saistīta ar sezonālo raksturu to dzīvē. Piemēram, pavasarī pēc sniega nokušanas vardes un krupji no savām ziemošanas vietām dodas uz nārsta vietām. Aptuveni pēc mēneša tie čāpo pretējā virzienā. Šajā laikā uz ceļiem burtiski mudž šie abinieki, un vienīgā iespēja pārvietoties ar auto ir, līdz minimumam samazinot ātrumu. Latvijā lielākā daļa brauktuvju nav nožogotas un izbūvētas speciālas pārejas, līdz ar to šo abinieku dzīvība ir atkarīga no mūsu žēlsirdības.
Daudzi zvēri ar laiku pierod pie autoceļa un izmanto gan tā plātni, gan ceļmalas, lai barotos. Vasarā uz lielceļa redzami ļoti daudz notriektu kukaiņu, sabrauktu abinieku, putnu un zīdītāju.
Briežu dzimtas zvēri labprāt barojas ceļmalas krūmājā, savukārt ziemā, kad uz ceļa kaisa sāli, tie nāk to laizīt un droši vien pukojas, kad nākas dot ceļu kārtējai automašīnai. Izpļautajās ceļmalās dzīvo ķirzakas un sīkie peļveidīgie grauzēji, kuri kā magnēts pievelk vārnas, žagatas, peļu klijānus, stārķus, lapsas un citus ēdājus. Dienā autoceļa plātni uzmana vārnu dzimtas putni, tumsā – lapsas, caunas, jenotsuņi.
Citkārt, zvēri ir spiesti tuvoties ceļiem, ja viņus izbiedējušas apkārtnē notiekošas medības. Jūtot ko nelāgu, viņi vienkārši glābjas. Savukārt ziemās, zvērus vilina uz ceļa izkaisītā sāls.
Lai arī var šķist, ka situācijās, kad uz ceļa parādās dzīvnieks, glābt var tikai veiksme, drošas braukšanas skolas instruktoram ir pāris ieteikumi, kas var palīdzēt izvairīties no nepatikšanām. Pirmkārt, nekad nezaudējiet modrību. Otrkārt, ievērojiet ceļa zīmes, kas brīdina par meža zvēriem, taču daudziem autovadītājiem, šķiet, pavisam nenozīmīgas.
Ja nu tomēr, dzīvnieku pamanāt pēdējā brīdī, vairumā gadījumu jums vēl ir dots vismaz acumirklis, lai ko darītu. Gadījumā, ja sadursme pilnīgi noteikti ir neizbēgama, ieteicams izvērtēt situāciju apkārt. Ja blakus, ir, piemēram, pļava, iespējams, drošāk ir nobraukt no ceļa, nekā sadurties ar zvēru. Savukārt, ja blakus ir dziļš grāvis, labāk sagatavoties triecienam, taču darīt visu, lai paliktu uz ceļa. Tomēr, universāla ieteikuma visām situācijām nav – tādēļ pats galvenais, atrodoties pie stūres, ir nezaudēt modrību un būt gatavam, it visam.
Rakstu iesaka –
Avots: videsvestis.lv
