Metodei mums būs jāatrod viena no izplatītākajām sēnēm mežā – piepe
Parasti to var sastapt uz bērziem. Ieskatieties vecajā kokā, noteikti uz tā uzdīgst šī parazitējošā sēne.
Ņemam rokās nazi un noņemam sēnes virsējo kārtu. Tas var būt blīvs, bet, ja nazis ir labi uzasināts, darbu paveiksit viegli.
Tālāk mēģinām no sēnes izgriezt vairākas plānas šķēles.
Vislabāk, ja to biezums nepārsniedz 2-3 mm. Es saņēmu to šādi.
Tagad paņemam vienu plati un mēģinām to aizdedzināt. Tā neaizdegsies, bet palēnām gruzdēs un kūpēs kā pērkama spirāle no odiem.
Tikai atšķirībā no spirāles piepes dūmi ir pilnībā dabīgi, tātad mazāk kaitīgi. Smaka ir, bet pie tās ātri pierod un pārstāj pamanīt.
Efekts ne cik nav sliktāks kā aerosols. Neatstāj izredzes kukaiņiem, īpaši bezvēja laikā.
Ērtības labad var atrast nelielu, plānu zizli, uzspraust uz tā plati, aizdedzināt un iedurt zemē.
Maestro Raimonds Pauls vairs nebrauc ar auto; Atklāts, kur palicis viņa bmw?
Tiesa, stiprā vējā dūmi izklīdīs ātrāk, taču arī tas ir risināms. Neviens netraucē vējainā laikā novietot divus vai trīs kociņus ar piepe – tīti. Tad neviens ods pat tuvumā nelidos.
