Miera sarunu gaidās: Vācijas un Latvijas ārlietu ministru brīdinājums par nākotni

Krievija joprojām radīs draudus Eiropai, un tas nemainīsies pat tad, ja Ukrainā izdotos panākt miera vienošanos. Pie šāda secinājuma nonāca Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže un viņas Vācijas kolēģis Johans Vādefūls, kuri tikās Rīgā.

Viņu galvenā vēsts ir skaidra – mums ir jāpierod pie jaunas realitātes, kurā drošība vairs nav pašsaprotama lieta, bet gan ikdienas darbs.

Šī tikšanās notika zīmīgā laikā, kad Latvija atzīmē 105 gadus kopš valsts starptautiskās atzīšanas. Ministri neslēpa, ka situācija reģionā ir nopietna, taču panikai nav pamata, ja vien mēs paši būsim modri un gatavi rīkoties.

 

Jaunā ikdiena un neuzkrītošie draudi

Baiba Braže uzsvēra, ka mūsdienās karš ne vienmēr izskatās pēc klasiskas karadarbības ar tankiem un lidmašīnām. Krievija arvien biežāk izmanto metodes, kas ir lētākas un vieglāk īstenojamas, bet tikpat bīstamas. Tie ir kiberuzbrukumi, viltus ziņas un mēģinājumi ietekmēt mūsu prātus un iestāžu darbu.

Ministre to sauc par “jauno normalitāti”. Tas nozīmē, ka mums katram savā ikdienā ir jākļūst mazliet uzmanīgākiem. Tas attiecas gan uz to, kādu informāciju mēs lasām internetā, gan uz to, cik drošas paroles izmantojam savās ierīcēs. Valsts iestādes un izlūkdienesti strādā pastiprinātā režīmā, taču bez sabiedrības līdzdalības ar to var nepietikt. Galvenais ir saglabāt mieru, domāt kritiski un neļauties provokācijām.

 

Sabiedrības un uzņēmēju loma drošībā

Vācijas ministrs Johans Vādefūls papildināja šo domu, norādot, ka drošība nav tikai armijas jautājums. Viņaprāt, ir būtiski uzlabot visas sabiedrības spēju parūpēties par sevi. Viņš īpaši pieminēja uzņēmumus, no kuriem tiek gaidīta ciešāka sadarbība ar valsti.

Vācijā un arī citur Eiropā saprot, ka bailes un panika ir sliktākie padomdevēji. Tā vietā ir vajadzīga modrība. Ja iedzīvotāji, uzņēmēji un valsts iestādes darbosies kā viena komanda, mēs varēsim saglabāt savu brīvību. Tas ir kopīgs darbs, kurā katra iesaiste, pat šķietami sīka, veido lielu un drošu vairogu visai valstij.

Viena no specifiskām problēmām, ko apsprieda ministri, ir tā sauktā “ēnu flote”. Tie ir veci, bieži vien slikti uzturēti kuģi, kurus Krievija izmanto savas naftas pārvadāšanai, lai apietu starptautiskās sankcijas. Šie kuģi bieži kuģo bez pienācīgas apdrošināšanas un skaidras piederības.

Vādefūls brīdināja, ka šī flote apdraud ne tikai ekonomiku, bet arī mūsu dabu. Ja Baltijas jūrā notiktu šāda kuģa avārija, sekas būtu briesmīgas. Naftas izlijums piesārņotu piekrasti, un tas smagi skartu gan tūrismu, gan zvejniecību visā reģionā. Tāpēc Eiropas Savienība gatavo jaunu sankciju pakotni, lai beidzot ierobežotu šo bīstamo kuģu kustību. Baiba Braže piebilda, ka valstīm ir jāsaskaņo savi saraksti, lai nevienam no šiem kuģiem neizdotos izvairīties no atbildības.

 

Ukrainas atbalsts un nākotnes garantijas

Runājot par karu Ukrainā, Vācijas ministrs pauda bažas par Krievijas nevēlēšanos piekāpties svarīgos jautājumos. Sarunas par mieru varētu būt ļoti ilgas un smagas. Viņš aicināja visus Eiropas partnerus būt vienotiem un turpināt atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams. Tikai tad, ja Maskava redzēs, ka Eiropa nepiekāpjas, būs iespējamas reālas un efektīvas miera sarunas.

Latvijas ministre savukārt vērsa uzmanību uz to, kas notiks pēc tam, kad ieroči apklusīs. Viņasprāt, Ukrainai būs vajadzīgas nopietnas drošības garantijas. Tas ietver ne tikai lielu un spēcīgu armiju, bet arī tehnoloģijas, kas ļauj laicīgi pamanīt jebkādus pārkāpumus. Braže uzskata, ka Ukraina nākotnē varētu kļūt par vienu no spēcīgākajām militārajām varām Eiropā, kas palīdzēs sargāt mūs visus. Viena no palīdzības formām varētu būt arī “reģenerācijas spēki”, kas palīdzētu atjaunot un modernizēt Ukrainas bruņotos spēkus pēc kara.

Šī nedēļa Latvijas diplomātijā ir ļoti aktīva. Atzīmējot vēsturisko de iure atzīšanas gadadienu, pie mums viesojas un vēl viesosies vairāku valstu pārstāvji. Pēc Vācijas ministra vizītes Rīgā gaidāmi viesi no Slovēnijas un Zviedrijas, kā arī augsta ranga amatpersona no Lielbritānijas. Tas parāda, ka Latvija nav viena un mūsu sabiedrotie novērtē šo reģionu kā stratēģiski svarīgu kopējai Eiropas stabilitātei.

0 0 balsis
Raksta vērtējums
Pierakstīties jaunumiem
Saņemt paziņojumus par...
guest
0 Komentāri
Viedokļi pie teksta
Skatīt visus komentārus