No 15. novembra Mākslas stacijā Dubulti būs aplūkojama vērienīga Miķeļa Fišera personālizstāde “Vainavas un noplicinājumi”. Kā rāda nosaukums, izstādi veidos jauni darbi māksliniekam raksturīgajā poētiskā apokaliptisma garā. Izstāde ir Miķeļa Fišera pirmā atkalsastapšanās ar skatītajiem pēc dalības 57. Venēcijas mākslas biennālē pērn.
Iepazīt Miķeļa Fišera mākslu un personību izstādē palīdzēs Mārtiņa Grauda dokumentālā pilnmetrāžas filma “Ķirzakas uz ledus” (Studija Tanka), kuras īpašais seanss piedzīvos pirmizrādi 13. novembrī plkst. 19.00 kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē.
Apziņas birokratizācija, ticība visvarenības mācībām un ilūzija par līderiem, kas ir apveltīti ar mistiskām spējām vilkt ārā labumus no neizsmeļama pilnības raga. Viņu pašu miegainā vienaldzība pret svarīgo, kas padarījusi “profesionāļus” varenākus nekā tiem būtu jābūt. Viņi taču vienmēr bija gatavi pieņemt kompromisus. Un nu…
Vērotājs no malas itin viegli pamanīs ekstravaganci Miķeļa Fišera jaunāko darbu personālizstādē ar tēlaino nosaukumu “Vainavas un noplicinājumi” – lieli gleznojumi, jauni ezotēriski pavērsieni, jaunas sižetiskas līnijas un imersīva, psiholoģiski absorbējoša vide. Noturīgs morāles naratīvs, ko veido bezstatusa zināšanas par pasauli. To konsekventais lietojums izceļ Miķeļa Fišera darbus laikmetīgās mākslas kopainā ar alternatīvu kritiskumu. Salikti tehniskie risinājumi – glezniecība komplektā ar slīdošu LEDburtu lasāmgabalu (Robertas Fišeres scenogrāfija), sirreālistiski akmens virsmu pārnesumi uz papīra jeb frotāžas un audioinstalācija jeb Mazais Raudu Mūris ar dadaistiskiem dziedājumiem autora izpildījumā (kopā ar ERROR). Izstāde kopumā ir “lielās formas” darbs ar Miķelim Fišeram raksturīgu apokaliptisku tematiku. Autora iecienītā formas un vēstījuma skaidrība kalpo tam, lai provocētu “vispārzināmā” apšaubīšanu, atgādinot, ka skaidrība par pasauli nav prece, ko laiski izbaudīt. Gluži pretēji – tā ir prakse, kas ikdienā jāpilnveido un dažreiz pat jāapgūst no jauna.
Miķelis Fišers konsekventi izmanto mākslas spēku – mākslas spēju būt citādai nekā politika, filosofija, dizains, reliģija, zinātne vai kas cits. Viņš paļaujas uz mākslas iedibināto atrašanos tādā nosacītā punktā, kur visas atsevišķās uzkonstruētās jomas zaudē atšķirību asos stūrus. Tiecoties definēt savu vēsturisko citādību mākslas kontekstā, laikmetīgā māksla kļūst neuzmanīga attiecībās ar pārējo pasauli. Tā kļūst līdzīga kaut kam citam. Miķelis Fišers paļaujas un izmanto mākslas citādību kā savu konceptuālo darbu būtisku aspektu.
Miķelis Fišers ir dzimis 1970. gadā Rīgā. Ieguvis Purvīša balvu (2015) par personālizstādi “Netaisnība” (2014), veidojis Latvijas paviljonu “Kas slikts var notikt” 57. Venēcijas mākslas biennālē (2017). Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar četru gleznu ciklu “Sex’n’Spaceships” (“Sekss un kosmosa kuģi”, 1995), ieguvis maģistra grādu. Veidojis scenogrāfiju teātra izrādēm un ilustrējis grāmatas.
Miķeļa Fišera personālizstāde “Vainavas un noplicinājumi” tapusi ar Jūrmalas pilsētas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Mākslas stacijas Dubulti un izstādes kuratore – Inga Šteimane.