Šoziem apkures rēķini daudziem iedzīvotājiem kļuvuši par smagu slogu. Uzņēmums “Rīgas siltums” norāda, ka janvārī siltumenerģijas patēriņš galvaspilsētā ir pieaudzis par 60 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi.
Tas tiešā veidā atspoguļojas saņemtajos maksājumu paziņojumos, kas rīdzinieku pastkastītēs nonāk tieši šajās dienās. Redzot lielās summas, cilvēki arvien biežāk sāk meklēt informāciju par iespējām saņemt mājokļa pabalstu.
Rīgas domes Labklājības departamentā pēdējā laikā tālruņi praktiski nenoklusst. Klientu servisa darbinieces katru dienu atbild uz simtiem zvanu, un ievērojama daļa no tiem ir tieši par valsts un pašvaldības atbalstu komunālo maksājumu segšanai. Pašvaldības pārstāve Antra Gabre stāsta, ka vidēji katra darbiniece dienā saņem ap 80 zvanu, no kuriem vismaz desmitā daļa ir veltīta jautājumiem par mājokļa pabalstu.
Cilvēki interesējas par to, kā uzzināt savas izredzes saņemt palīdzību un vai darbinieces varētu uzreiz pa telefonu veikt nepieciešamos aprēķinus. Tomēr pašvaldība uzsver, ka precīzu atbildi var sniegt tikai Sociālais dienests pēc tam, kad ir izvērtēta visa informācija. Pēdējos gados iedzīvotāji bija pieraduši pie salīdzinoši siltām ziemām, kad apkures izmaksas bija prognozējamas, tāpēc pašreizējais cenu lēciens daudziem ir negaidīts un nepatīkams pārsteigums.
Kā Sociālais dienests vērtē pabalsta piešķiršanu
Mājokļa pabalsta piešķiršana nav automātisks process – katrs gadījums tiek izvērtēts atsevišķi. Speciālisti skatās ne tikai uz saņemtajiem rēķiniem, bet arī uz cilvēka vai visas mājsaimniecības deklarētajiem ienākumiem un materiālajiem resursiem. Ir būtiski, cik cilvēku dzīvo vienā mājoklī, jo no tā ir atkarīgs aprēķina modelis.
Rīgas Sociālā dienesta pārstāve Sintija Spila skaidro, ka aprēķinu formula ir diezgan detalizēta. Katram cilvēkam mājsaimniecībā tiek noteikts garantētais minimālais ienākums, kam obligāti jāpaliek pāri ikdienas tēriņiem un pārtikai. Šo summu sarēķina kopā ar īpašiem koeficientiem un tad salīdzina ar kopējiem ienākumiem. Ja pēc iztikas minimuma atstāšanas naudas komunālajiem maksājumiem vairs nepietiek, dienests piešķir pabalstu, lai nosegtu starpību.
Piemērs no dzīves: kad pabalsts tiešām pienākas
Lai labāk saprastu, kā tas strādā, var iedomāties konkrētu situāciju. Ja vientuļš seniors saņem, piemēram, 500 eiro lielu pensiju, likums nosaka, ka viņam uz rokas iztikai jāpaliek vismaz 300 eiro. Ja šajā gadījumā visi komunālie rēķini kopā pārsniedz atlikušos 200 eiro, kļūst skaidrs, ka pensionārs saviem spēkiem par mājokli samaksāt nevar.
Šādā brīdī Sociālais dienests nāk palīgā un piešķir pabalstu tai summai, kuru cilvēks nevar atļauties samaksāt no savas pensijas. Pabalsta apmērs var būt gan pilns rēķina segums, gan daļējs atbalsts – viss ir atkarīgs no tā, cik lieli ir konkrētā mēneša ienākumi un cik liels ir saņemtais rēķins.
Gaidāms vēl lielāks iesniegumu vilnis
Tā kā daļa rīdzinieku savus janvāra rēķinus vēl tikai gaida, pašvaldība prognozē, ka karstākais laiks Sociālajam dienestam vēl ir tikai priekšā. Daudzi iedzīvotāji nogaida un cer, ka summas nebūs tik drastiskas, taču pieredze rāda, ka pieprasījums pēc palīdzības tuvākajās nedēļās tikai pieaugs.
Pašvaldība aicina iedzīvotājus lieki nekavēties un, ja rodas aizdomas par nespēju norēķināties, laicīgi vērsties pēc konsultācijas. Galvenais ir atcerēties, ka katrs iesniegums tiek skatīts rūpīgi, lai palīdzību saņemtu tieši tie, kuriem tā visvairāk nepieciešama šajā aukstajā ziemas periodā.
