Rīcības plānā ir paredzēts arī valsts atbalsts krāšņu nomaiņai, taču šis atbalsts tiks sniegts tikai tām mājsaimniecībām, kuras nav “tehniski un ekonomiski pamatoti” pieslēgt centralizētajai siltumapgādei. VARAM rēķina, ka šim nolūkam būs nepieciešami apmēram 15 miljoni eiro, taču, kur tos ņemt, nav zināms.
Rīgā, Liepājā un Rēzeknē – pilsētās ar vissliktāko gaisa kvalitāti – jāveido mājsaimniecībās izmantoto sadedzināšanas iekārtu reģistrs, tajās iekļaujot informāciju par kurināmo un iekārtu vecumu. Reģistrs jāizveido viena gada laikā pēc tam, kad valdība būs veikusi nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.
Turklāt ar reģistra izveidi vien nebūs gana, pašvaldībām būs arī jākontrolē, kas krāsnīs un kamīnos tiek kurināts. Ministrija arī paredz, ka tiks izveidota lietotne, kur iedzīvotāji varēs ziņot par traucējošām sadedzināšanas iekārtām, tātad par kaimiņiem, kas turpina lietot malkas krāsnis.
Tiek plānots, ka jau septembrī šis plāns varētu tikt apstiprināts valdībā, neslēpj A. Ozola. Tas savukārt nozīmē, ka tiks pavērts ceļš nepieciešamo grozījumu veikšanai normatīvajos aktos, kas pašvaldības pilnvaros gaisa piesārņojuma samazināšanas nolūkā noteikt stingrākas prasības iedzīvotājiem.
Lasi arī: Kas tieši notika traģēdijā Piņķos
Absurdi termiņi un izmaksas
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis uzskata, ka VARAM ziņojuma virziens ir pareizs, bet vairākas prasības ir nereāli izpildīt. “Nerunājot par lielajām izmaksām, bet kā to izdarīt tīri praktiski? Kādi pašvaldībai ir instrumenti, lai kontrolētu, piemēram, katra mājas iedzīvotāja teikto par CO2 emisiju no krāsnīm, tajā skaitā no vecajām?” sašutis pilsētu pārstāvis.
“Mēs arī ļoti gribētu zināt pamatojumu šim diezgan ambiciozajam un dārgajam plānam, kāds būs ieguvums no informācijas par krāšņu CO2 izmešu patēriņu?” V. Valainis norāda, ka lielākas iespējas uzlabot gaisa kvalitāti ir uzlabojot daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti, proti, samazinot siltuma zudumus.
“Privātmājām ķerties klāt ir pāragri. Malkas apkure šobrīd ir vislētākais kurināmais. Ja cilvēks ir fiziski spēcīgs, viņš pats zāģē, skalda un krauj grēdā. Tas nav pats ērtākais veids, bet tas ir lētākais veids, turklāt tradicionāls apkures veids.
Ja tagad šiem cilvēkiem liks pārbūvēt krāsnis, tās ir neiedomājamas izmaksas,” uzsver pilsētu pārstāvis. “Es domāju, ka šī plāna rakstītāji nav saskārušies par praktisko realitāti. Ja ir domāts tā, kā uzrakstīts, tad to izdarīt ir nereāli.”
Latvijas Lielo pilsētu asociācija uzskata, ka viens gads, kas dots krāšņu reģistra izveidei, ir nesamērīgi mazs. Turklāt reģistra izveide iespējama tikai pēc attiecīgu grozījumu veikšanas normatīvajos aktos, bet jebkurā gadījumā jāvērtē pašvaldības cilvēkresursu kapacitāte.
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, vaicāts, kā pašvaldība plāno kontrolēt malkas krāšņu lietošanu, atbild, ka šobrīd pašvaldībai nav pamata veikt šādas darbības. Turklāt, lai to izdarītu, būtu nepieciešams arī papildu darbinieks.
Ķersies klāt nekustamā īpašuma nodoklim
Pašvaldības arī tiek aicinātas izvērtēt nekustamā īpašuma nodokļa sloga samazināšanas iespējas mājsaimniecībām Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, kas izvēlas pieslēgties centralizētajai siltumapgādei.
“Ja mājas īpašnieks nomaina apkures sistēmu pret modernāku, lai tā mazāk piesārņotu gaisu, vai arī pieslēdzas centralizētajai siltumapgādei, investīciju izmaksas varētu tikt amortizētas ar nekustamā īpašuma nodokli, tas varētu tikt samazināts vai arī pilnībā atbrīvots. Taču ministrija var tikai aicināt pašvaldības izvērtēt šādu stimulējošu mehānismu, šāds lēmums ir jāpieņem Rīgai, Rēzeknei vai Liepājai pašai,” skaidro VARAM valsts sekretāra vietniece.
Lasi arī: Kas tieši notika traģēdijā Piņķos
Liepāja, piemēram, uzskata, ka nekustamā īpašuma nodokļa samazināšana nesasniegtu mērķi. “Ņemot vērā paredzēto ES fondu finansējuma atbalstu siltumapgādes sistēmas uzlabošanai mājsaimniecībām (cerot, ka atbalsta intensitāte un birokrātijas slogs būs samērots ar mājsaimniecību iespējām un interesēm), ka arī nepieciešamo pētījumu rezultātus, varbūt iespējama gluži pretēja situācija un nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana būtu ietekmīgāks līdzeklis situācijas uzlabošanas veicināšanai nekā ministrijas piedāvājums to samazināt,” piebilst G. Ansiņš.
[…] Ministrija liks iedzīvotājiem atteikties no malkas krāsnīm […]